300 ZS klases traktoru salīdzinājums

Šajā PROFI testā piedalās septiņi 300 zirgspēku klases traktori: Claas Axion 870, Deutz-Fahr 8280, John Deere 6R 250, Massey Ferguson 8S.285, McCormick X8.631, New Holland T7.300, Valtra Q285.

300 ZS jaudas klases universālie traktori ir vieni no iecienītākajiem lauksaimniecības uzņēmumu tehnikas parkos. Tests ļāva noskaidrot dažādu modeļu stiprās puses un kas tajos vēl būtu uzlabojams.

Pārstāvji no trim specializētajiem žurnāliem, kas tiek izdoti Ziemeļeiropā – Somijā (Koneviesti), Norvēģijā (Bedre Gardsdrift) un Zviedrijā (Traktortech), kā arī kolēģi no Nīderlandes izdevuma (Trekker) pagājušā gada pavasarī Dānijā testēja septiņus 300 ZS klases traktorus, kas bija aprīkoti ar bezpakāpju pārnesumkārbu, GPS un ISOBUS vadību.

Fendt nepiedalās

Fendt ražotais 728 Vario šajā salīdzinājumā nav iekļauts, jo saskaņā ar ražotāja teikto tobrīd vēl nebija pieejams neviens šīs sērijas traktors.

Testa dalībnieku sešcilindru dzinēju darba tilpums ir no 6,1 l (Deutz-Fahr) līdz 7,4 l (MF un Valtra). Bukletā norādītā maksimālā jauda bez Boost atrodas robežās no 275 (John Deere) līdz 313 ZS (McCormick). Ja pieskaita arī Boost, testētais John Deere sasniedz 301 ZS. Taču, mērot jūgvārpstas un vilces jaudu, mazāka interese bija par absolūtajām vērtībām, nekā par bukletā solītās dzinēja jaudas relatīvo daļu, kas faktiski nonāk līdz jūgvārpstai vai riteņiem (grafiks: Cik jaudīgi ir testētie traktori?).

Tas ļauj konstatēt, ka Deutz-Fahr dzinēja iestatījums bija ļoti augsts, jo jūgvārpstu sasniedza 97,5% tā jaudas. Claas sniegums šajā ziņā bija viszemākais – nepilns 91%, – taču tas pavisam noteikti ir pieļaujamajā diapazonā, it īpaši, ja ņem vērā, ka vilces jaudas ziņā pirmo vietu ieņem Axion ar 83,6% no dzinēja jaudas. Šajā disciplīnā saraksta lejasgalā atrodas Massey Ferguson, kurš sasniedz nepilnus 76%.

Atšķirības patēriņa ziņā

Dīzeļdegvielas patēriņš tika noteikts, veicot jūgvārpstas mērījumus. Ja neņem vērā (neizmērīto) AdBlue patēriņu, visekonomiskākais ar attiecīgi 215 un 216 g/kWh ir FPT dzinējs, ar ko aprīkoti New Holland un Claas traktori, kam cieši pa pēdām seko Deutz (221 g/kWh). Savukārt skalas otrā galā ierindojas John Deere un Valtra, kam abiem patēriņš ir 235 g/kWh, jeb gandrīz par 10% lielāks.

Ar maksimālo griezes momentu patēriņa aina ir visai līdzīga. Taču vienlaikus kļūst arī skaidri redzams, cik liela ietekme ir transmisijai un tās saskaņošanai ar dzinēja darbību. Šajā ziņā uzskatāms piemērs ir John Deere, kas ir viens no „ēdelīgākajiem” stacionārajos mērījumos ar jūgvārpstu, turpretī visekonomiskākais transportēšanas darbos.

Lai veiktu šo salīdzinājumu (tabula Transportēšana: kurš ātrākais?), testētāji izbrauca aptuveni 14 km garu testa maršrutu ar apmēram 20 t smagu piekabi. John Deere vienā aplī patērēja vidēji 9,7 litrus dīzeļdegvielas un New Holland tikai nedaudz vairāk – 9,8 litrus. Ievērojami lielāks patēriņš bija Massey Ferguson (11,8 l) un Valtra (11,3 l). Visātrāk maršrutu izbrauca New Holland, savukārt visilgāko laiku tas prasīja Massey Ferguson.

Transmisija

Septiņiem testētajiem traktoriem ir četras dažādas transmisijas. Claas, John Deere un McCormick dod priekšroku ZF Terramatic, savukārt New Holland traktoram ir CNH transmisija ar četriem automātiski pārslēdzamiem kustības diapazoniem. Deutz-Fahr pārnesumkārba ir izstrādāta sadarbībā ar Claas Industrietechnik, un tai ir divas automātiski pārslēdzamas grupas. Tieši tāpat kā Agco ražotā ML Vario, ar ko ir aprīkoti Massey Ferguson un Valtra traktori, hidrostatiski tiek nodrošināta atpakaļgaita, lai gan Vario kustības diapazoni joprojām ir jāpārslēdz manuāli. Visām transmisijām ir vismaz viens kruīzkontroles iestatījums, un tikai McCormick traktoram trūkst aktivitātes saglabāšanas apstādinātā stāvoklī, jo John Deere bija piegādājis versiju CommandPro. Kas attiecas uz akseleratora pedāļa dozēšanu, Claas, Deutz-Fahr, John Deere un McCormick izpelnījās pozitīvu vērtējumu, savukārt Massey Ferguson, New Holland un Valtra šajā ziņā joprojām ir potenciāls uzlabojumiem.

Visiem testa kandidātiem ir reversēšanas svira kreisajā pusē. Jauki, ja tai ir stāvbremze (Claas, MF, New Holland, Valtra). Un vēl jaukāk, ja tā darbojas automātiski (Deutz-Fahr, New Holland un John Deere). No otras puses, nofiksējamās sviras (Claas, Deutz-Fahr un MF) vairs nav aktuālas, jo virziena maiņa labajā pusē ir iespējama tikai tad, ja kreisās puses svira atrodas vidējā pozīcijā.

Tāpat nedrīkst sagādāt problēmas pārslēgšana starp akseleratora pedāli un vadības sviru. To vislabāk ir atrisinājuši John Deere, Massey Ferguson un New Holland. Claas gadījumā ir jāpārslēdz, un Deutz-Fahr nemaz nav paredzēts īsts kustības sviras režīms, taču nākotnē ir apsolītas izmaiņas reversēšanā.

Uzkare un hidraulika

Testētājus patīkami pārsteidza skats uz New Holland traktora uzkari, savukārt Massey Ferguson un Valtra gadījumā savienojuma punktu pārredzamība ir sliktāka par vidējo līmeni.

Turklāt saspiestā gaisa pievadu savienojumi atrodas aptuveni 1,9 m augstumā. Visi ražotāji, izņemot Claas, MF un Valtra, piegādāja hidrauliskos sānu stabilizatorus. Šo papildaprīkojumu testētāji iesaka visiem, kas strādā ar smagām iekārtām un varbūt pat nogāzēs. Taču nosacījums ir tāds, ka traktoristiem ir jāpārzina šī tehnika.

Kas attiecas uz eļļas sūkņiem, New Holland ir vienīgais ražotājs, kura piedāvātais maksimālais apjoms arī papildaprīkojuma izmantošanas gadījumā ir tikai 170 l/min. Visi pārējie ražotāji var piegādāt aksiālos virzuļsūkņus ar padeves apjomu aptuveni 200 l/min.

Atšķirības pastāv arī maksimālā pieejamā eļļas daudzuma ziņā: New Holland tas ir tikai 51 l, savukārt pārējiem – no 75 l (Valtra) līdz pat 90 l (Deutz-Fahr). Nodalīta eļļas padeves sistēma ir tikai Deutz-Fahr, Massey Ferguson un Valtra traktoriem. Tomēr visvairāk punktu par hidrauliku saņem John Deere. Tam ir ļoti pārskatāma indikācija, vairāklīmeņu iestatīšanas iespējas un intuitīva vadība.

Eļļas pievadu savienojumi

Vēl viens aspekts ir aizmugurē esošo savienojumu novietojums un tas, cik ērti ar tiem var darboties. Piemēram, John Deere traktoram četri no pieciem vārstiem ir viegli pieejami kreisajā pusē pie augšējās atsaites, savukārt McCormick šajā pozīcijā – tikai divi. Turklāt McCormick un Deutz-Fahr ir vienīgie, kas nav aprīkojuši savienojumus ar spiediena samazināšanas svirām.

Ievērības cienīgu risinājumu piedāvā New Holland: gaismas diodes vadības svirās maina krāsu atkarībā no savienojumu piesaistes. Tas vadītājam ārkārtīgi atvieglo pievienošanu.

Ja jau esam nonākuši līdz testēto traktoru kabīnēm, jānorāda, ka visaugstāko novērtējumu ir ieguvusi Massey Ferguson kabīne, pateicoties tās plašumam, redzamībai un bagātīgajam aprīkojumam, piemēram, līdzbraucēja sēdeklim. Tikai nedaudz atpaliek Valtra kabīne, lai gan vietas tajā ir mazāk. Taču īpaši jāpiemin, ka Valtra kabīnē bija vislielākais troksnis – 72,4 dB(A), ko somi skaidro tādējādi, ka testētais modelis vēl atrodas izstrādes stadijā un nav nonācis līdz sērijveida ražošanai.

Labāko trijniekā iekļuvusi arī John Deere kabīne, lai gan New Holland kabīne ir visklusākā – tikai 65,5 dB(A). Tā līdztekus Claas Axion ierindojas nākamajās vietās.

Savukārt Deutz-Fahr un McCormick šajā kategorijā pie laba vērtējuma netiek. Kabīnē trūkst vietas, un iekāpšana ir pārāk stāva, it īpaši McCormick gadījumā. To papildina arī skaļi ventilācijas trokšņi.

John Deere, Valtra un Massey Ferguson traktoriem ir labs priekšējā statņa displejs. Savukārt Deutz-Fahr, McCormick un Claas dod priekšroku tradicionālam instrumentu panelim, ko dažās situācijās aizsedz stūre. New Holland kā opciju piedāvā stūrē integrētu CenterView displeju. Tomēr testētāji neiesaka to izvēlēties, jo ikdienā tas nav īpaši praktisks.

Visi šīs klases traktori ir aprīkoti ar lielu skārienekrāna displeju, un opcijas veidā tāds ir pieejams pat vēl viens. Savukārt Deutz-Fahr pēc izvēles piedāvā 8280 TTV pavisam bez monitora. Kas attiecas uz navigāciju pa izvēlnēm utt., ar vislabāko veikumu var lepoties Valtra un John Deere. Turklāt šiem traktoriem bija visātrākā sistēmas sāknēšana un prakses vajadzībām atbilstoša skārienvadība. Lai gan MF traktoram lielā mērā ir tādi paši komponenti un līdzīga programmatūra kā Valtra, tam ir sarežģītāka izvēlņu struktūra. Deutz-Fahr un Claas šajā disciplīnā atpaliek, un pie tā ir vainojama galvenokārt ilgā ielāde (kā apgalvo Claas, tagad tas ir novērsts) un nepārskatāmās izvēlnes.

Gaitas iekārta

Valtra Q sērijas priekšējā tilta un kabīnes pneimatiskā amortizācija nodrošināja izcilu komfortu, pārvietojoties pa ceļu. Arī Claas Axion kabīnes četrpunktu amortizācija, strādājot tīrumā, bija pārliecinoša.

Kopumā John Deere arī uz ceļa piedāvā labāko skaņas izolācijas, amortizācijas komforta, kā arī dzinēja un pārnesumkārbas saskaņošanas paketi. Savukārt mazāk veiksmīgi tas ir izdevies Valtra, kam ceļu satiksmē ir arī ievērojami lielāks dīzeļdegvielas patēriņš, ko pārspēj vienīgi MF. New Holland traktors T7.300 uz ceļa bija visātrākais, turklāt tam bija viens no mazākajiem degvielas patēriņiem. Taču amortizācijas komforts nebija apmierinošs. Saskaņā ar New Holland sniegto informāciju, pirmssērijas ražošanas traktoram ir problēma ar Panāra stieņa atbalstu.

Lietderīgā slodze un pagrieziena loks

Svarīga tēma šajā klasē ir lietderīgā slodze, jeb kravnesība. Piemēram, Claas, John Deere un New Holland traktoru pieļaujamā pilnā masa ir tikai 15, nevis 16 t. Ja atskaita testēšanā iesaistīto iekārtu darba svaru, Claas lietderīgā slodze ir tikai 4280 kg, bet New Holland – tikai 4720 kg. Taču arī McCormick traktora lielās pašmasas dēļ, neskatoties uz 16 t lielo pieļaujamo pilno masu, tā lietderīgā slodze ir mazāka nekā 4,6 t. Turpretī pie labāka novērtējuma tiek Valtra un MF ar attiecīgi 5960 kg un 5700 kg.

Vēl jāpiemin pagrieziena loks. Neskatoties uz 305 cm garenbāzi, Massey Ferguson pagrieziena loks ir tikai 13,35 m, kas nozīmē, ka tas ir gandrīz tikpat labi manevrējams kā Deutz Fahr (13,27 m ar garenbāzi 292 cm un lieliem riteņiem). John Deere ir nepieciešams vairāk vietas – 14,80 m, lai gan tā garenbāze ir tikai 290 cm.

Savukārt McCormick ir pavisam citā līgā: testētāji izmērīja pagrieziena loku 16,09 m. Protams, ietekme ir arī riteņu izmēram: kamēr MF priekšējie riteņi bija tikai 154 cm augsti, McCormick pneimatisko riepu augstums sasniedza 170 cm. McCormick ir arī vienīgais traktors, kuru var aprīkot ar 2,15 m augstiem aizmugures riteņiem, savukārt visiem pārējiem pieļaujamais riepu augstums nepārsniedz 2,05 m.

Kopsavilkums

Aplūkojot grafiku, kurā atspoguļoti testa rezultāti, redzams, ka kopvērtējumā uzvarētājs ir John Deere traktors 6R 250 ar788 punktiem no iespējamajiem 1000. Ļoti tuvu tam seko Claas Axion 870, kas ieguvis 784 punktus. Nevar teikt, ka īpaši atpaliek arī New Holland T7.300 (766 punkti) un Valtra Q285 (761 punkts). Massey Ferguson 8S.285 ierindojas piektajā vietā ar 741 punktu un tādējādi apsteidz Deutz-Fahr 8280 (703 punkti) un McCormick X8.631 (639 punkti).

Līdzīgas ir arī cenrādī iekļauto cenu atšķirības (visas cenas norādītas par testēto aprīkojuma versiju Vācijā bez PVN): lētākais ir MF 8S.285, ko var iegādāties par nepilniem 296 000 eiro, savukārt Axion 870 maksā gandrīz 365 000 eiro. Tomēr saskaņā ar Claas sniegto informāciju pastāv dažādas atlaižu sistēmas, tāpēc praksē šīs atšķirības ir ievērojami mazākas.

Ja testētājiem būtu jāsakombinē savs ideālais traktors, tam būtu Massey Ferguson kabīne, tāda stabilitāte uz ceļa un tāds displejs kā Valtra un dzinējs no New Holland (un Claas). To papildinātu Claas vilces efektivitāte, Deutz-Fahr manevrētspēja, kā arī McCormick riteņu izmērs un jauda. John Deere traktors daudzējādā ziņā ir ļoti tuvu ideālam, tam ir visprogresīvākā programmatūra un labākais interjers, un tāpēc tas uzvar testa kopvērtējumā.

PROFI LATVIJA 2024-02