LTRTA trīs galvenās aktualitātes

Lauksaimniecības tehnikas ražotāju un tirgotāju asociācija (LTRTA) dibināta 1999. gadā kā nozares uzņēmēju pārstāvniecība. Šā gada 6. martā norisinājās LTRTA kopsapulce. Par tajā spriesto un citām organizācijas aktualitātēm stāsta LTRTA valdes priekšsēdētājs Aigars Laurinovičs.

- Pagājušajā gadā nopietni pieķērāmies trīs galvenajām problēmām: profesionālajai izglītībai, tehniskajām apskatēm un tehnikas iepirkumu elektroniskajam katalogam. Tagad par visu pēc kārtas.

Kvalificēta darbaspēka deficīts laukos nav nekas jauns. Nozare ir ļoti ieinteresēta panākt, lai profesionālās izglītības iestādes sagatavotu speciālistus ar atbilstošu kvalifikāciju, kas ļauj strādāt ar mūsdienu gana sarežģīto un dārgo tehniku. Tajā ir ļoti ieinteresēti gan lauksaimnieki, gan tehnikas tirgotāji. Nav noslēpums, ka lielākā daļa tehnikas lūzumu ikdienā ir saistīti ar tās nepareizu ekspluatāciju.

2014. gadā izmantojot Eiropas Savienības (ES) finansējumu, tika izstrādāta jauna profesionālās izglītības koncepcija, kas balstās uz modulāro izglītību. Galvenie koncepcijas izstrādātāji bija Nacionālo Ekspertu padomes (NEP) un Izglītības ministrija (IzM). Lauksaimniecības NEP atteicās izstrādāt jebkādu ar mehanizāciju saistītu profesionālās izglītības standartu. Savukārt mašīnbūves NEP izstrādāja jaunas profesijas standartu ,,Spēkratu mehāniķis’’. Problēma ir tāda, ka netika paredzēta profesijas mehanizators jeb lauksaimniecības mehanizācijas tehniķis apguve. Specialitātē ,,Spēkratu mehāniķis’’ ir nepietiekošs uzsvars uz lauksaimniecību. Tādēļ tika izveidota darba grupa ar asociācijas, skolu un zemnieku dalību, kura izstrādāja jaunās profesijas ,,Lauksaimniecības mehanizācijas tehniķis’’ standartu. Pašlaik norit jaunas mācību programmas izstrāde, lai varētu uzņemt audzēkņus 2020./2021. mācību gadā.

Sadarbībā ar LDDK, Mašīnbūves NEP un IzM veicam vidējo profesionālo un augstāko mācību iestāžu auditu. Skolām ir daudz vajadzību tieši tehniskā nodrošinājuma ziņā. Tādēļ ir svarīgi apzināt šīs vajadzības, lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu pieejamo finansējumu. Piemēram, jauno un dārgo tehniku, ar ko mācīties audzēkņiem, daudz racionālāk ir iznomāt no tehnikas tirgotājiem, nevis pirkt.

Otra lieta ir tehniskās apskates traktoriem un citai lauksaimniecības tehnikai. Tehnisko apskašu veikšanu un traktortehnikas kontroli uz ceļiem nosaka un regulē 2009. gada MK noteikumi Nr. 30. No šā gada aprīļa stājas spēkā ES regula Nr. 2014/45 par tehnisko apskašu veikšanu transporta līdzekļiem, kas piedalās ceļu satiksmē. Šeit problēma ir tāda, ka Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra (VTUA) nevar nodrošināt kvalitatīvu tehnisko apskašu veikšanu mašīnām, kas aprīkota ar ABS, kā arī citai specializētai tehnikai. Tai nav pietiekošas materiāli tehniskās bāzes un personāla kvalificētu funkciju veikšanai. Mēs uzskatām, ka valstī vajadzētu izveidot vairākas pārvietojamās tehniskās apskates stacijas, kurās būtu iespējams veikt visas mūsdienu tehnikai nepieciešamās pārbaudes, piemēram, bremzēm, stūres iekārtai, izmešiem. Tam nepieciešama atbilstoša aparatūra, kuru būtu iespējams nogādāt tuvāk lauku saimniecībai. Esam veikuši aptauju par savu biedru interesi veikt šādas investīcijas. Darbs pie tehnisko apskašu problēmas risināšanas pašlaik gan ir apstājies ministrijas un valsts iestāžu neieinteresētības dēļ. Taču Eiropas Savienībai drīz būs jāziņo par šīs regulas ieviešanas gaitu. Taču izskatās, ka vismaz pagaidām tā īsti nav ko ziņot. Bez tam ES regulas neieviešana draud ar finanšu sankcijām, kuras atkal būs jāmaksā no nodokļu maksātāju kabatām.

Visbeidzot trešā lieta ir darbs pie lauksaimniecības tehnikas tirdzniecības elektroniskā kataloga ieviešanas, lai ar jauno plānošanas periodu atvieglotu iepirkuma procedūru un nodrošinātu caurskatāmu. Katalogam jābūt salīdzinoši vienkāršam un ērti izmantojamam. Par piemēru esam ņēmuši Igaunijā izmantoto katalogu, kurš ir veiksmīgi apliecinājis sevi darbībā un ir ES auditēts. Kopā ar LAD un VTUA ir izveidota darba grupa, kas strādā pie šāda kataloga izveides.