Stabila attīstība, gudri piesaistot finansējumu

Latvijas lauksaimnieku kooperatīvs LATRAPS divarpus desmitgadēs no nelielas domubiedru grupas ir izaudzis par nozares smagsvaru ar vairāk nekā 1200 biedriem. Par organizācijas attīstību un investīciju piesaistes pieredzi profi Latvija sarunājas ar kooperatīva valdes locekli, finanšu daļas vadītāju Gundaru Ružu.

Šogad LATRAPS svin 25. darbības gadu. Pastāstiet par tā dibināšanu!

Deviņdesmito gadu beigās Latvijas zemnieki graudaugus nodeva vietējos pārstrādes punktos un eksports faktiski nenotika. Bizness bija orientēts uz vietējiem patērētājiem, un pirktspēja bija zema, kaut pasaules tirgos graudu cena bija daudz augstāka.

Vienugad bija milzīga graudu pārprodukcija, un daļa lielo graudu tirgus spēlētāju piedāvāja mazāksolīšanu, proti, pirkt graudus no tā, kurš solīs viszemāko cenu. Zemniekiem, kas bija smagi strādājuši, tas šķita netaisnīgi.

Saprotot, ka šo situāciju nepieciešams mainīt, kopā sanāca 12 zemnieki un nodibināja kooperatīvu, ko nosauca par LATRAPS. Tā primārais mērķis bija kopējo interešu aizstāvība, meklējot noieta tirgu, un graudu uzglabāšana.

Kā jūs raksturotu galvenos pavērsiena punktus šajos 25 gados?

Latvijā LATRAPS daudzējādā ziņā saistās ar vārdu “pirmais”.

Tā mūsu kooperatīvs bija pirmais, kas izmantoja t.s. pūļa finansējumu. Mēs bijām pirmie, kuri sadarbībā ar lielu vācu lauksaimniecības kooperatīvu ieviesām sējumu apdrošināšanu.

LATRAPS uzsāka biodegvielas ražošanu, un mēs joprojām spiežam rapšu eļļu, tiesa, ar biodegvielas ražošanu tagad nodarbojas citi uzņēmēji.

Mēs izveidojām Latvijā lielāko iesalnīcu, kas apgādā Latvijas maizniekus un aldarus un nodrošina aptuveni 50% vietējā iesala tirgus.

LATRAPS nosaukums nav nejaušs, jo viena no mūsu misijām bija veicināt graudaugu kultūru rotāciju augsnē, proti, audzēt ne tikai kviešus, bet arī citas kultūras, to skaitā rapsi un pākšaugus.

Tas viss paralēli ikdienas pakalpojumiem (izejvielu, degvielas tirdzniecība, tehnikas tirdzniecība un serviss, loģistika), ko sniedzam mūsu biedriem un citiem zemniekiem, kopā vairākiem tūkstošiem klientu.

Pašlaik LATRAPS vārds visskaļāk izskan saistībā ar mūsu superprojektu – Jelgavā topošo zirņu proteīna rūpnīcu ASNS Ingredient. Arī te jāsaka “pirmais” un “pirmoreiz”, jo tās ir nebijušas investīcijas, jauna līmeņa pievienotā vērtība, ko rada zirņu pārstrāde, un, treškārt, šā projekta ietvaros mēs veicām savu pirmo publisko obligāciju emisiju.

(ASNS Ingredient no dzeltenajiem zirņiem iegūs proteīnu, ko var izmantot gaļas un siera aizvietotājproduktu ražošanai, un cieti, kas ir ražošanas blakusprodukts. ASNS Ingredient būs lielākā šāda profila rūpnīca Ziemeļeiropā. Paredzams, ka izejvielas piegādās vairāk nekā 1000 saimniecību un ražotne strādās vairākās maiņās, nodrošinot darbu līdz 100 cilvēkiem – red..)

Jūs minējāt pūļa finansējumu. Pašlaik tā ir izplatīta līdzekļu piesaistes prakse, bet kooperatīvā pirmsākumos tā droši vien nebija.

Jaunais kooperatīvs ātri nonāca pie atziņas, ka nepietiek ar pārdošanu, graudus uzreiz vedot uz ostām, un nepieciešama to uzglabāšana. Tā 2001. gadā radās ideja Elejā izveidot graudu glabāšanas kompleksu.

Taču bankas nebija ar mieru piešķirt aizdevumu, ja projektam nebija pašu finansējuma. Bet kooperatīvam, nostrādājot tikai vienu gadu, vēl nevarēja būt nepieciešamo līdzekļu.

Galu galā projekta īstenošanai finansējumu nodrošināja trīs komponenti – Lauku atbalsta dienesta piešķirtie līdzekļi, bankas aizdevums un pūļa finansējums, tas ir, nauda, ko kooperatīvs piesaistīja no saviem biedriem.

Šī “sēklas nauda” 25 gados ir devusi iespaidīgu ražu. Kooperatīvs pašlaik strādā ar vairāku simtu miljonu apgrozījumu un vairāk nekā 50% graudu tiek eksportēti uz ārzemēm. Kooperatīva biedru rindās ir vairāk nekā 1200 saimniecību, un LATRAPS ir organiski izaudzis par Baltijas lielāko graudkopības kooperatīvu.

Mūsu darbības mērķis gan nav maksimāla peļņa, bet optimāla atdeve kooperatīva biedriem, un tas izpaužas gan izdevīgos pakalpojumos, gan līdzekļos turpmākai izaugsmei, gan izmaksātās dividendēs.

Kā veidojās jūsu sadarbība ar bankām?

Mūsu pirmā sadarbība sākās ar Elejas graudu uzglabāšanas kompleksa izveidi. Tagad šādu kompleksu ir astoņi, un visu izveide ir finansēta, izmantojot vienotu līdzekļu piesaistes modeli, proti, daļu ir investējuši zemnieki, daļu piešķīris Lauku atbalsta dienests, daļu – bankas.

Mēs 25 gadu laikā esam izveidojuši nozīmīgu pašu kapitālu, kas pārsniedz 30% no mūsu kopējiem aktīviem. Līdz ar to bankas pret LATRAPS izturas ļoti pozitīvi. Tas, protams, ir prasījis cītīgu, pacietīgu un prognozējamu darbu, bet tieši šo stabilitāti bankas arī augsti novērtē.

2024. gadā jūs veicāt publisko obligāciju emisiju. Kāds bija tās mērķis, un kāpēc izvēlējāties šādu finanšu piesaistes instrumentu?

Šajos 25 gados zemnieki ir kļuvuši daudz turīgāki, un ir skaidrs – ja tev ir brīvi līdzekļi, parādās arī jaunas uzņēmējdarbības iespējas.

Pirms pieciem gadiem mēs sapratām, ka mums jāmainās tajā, kā strādājam ar pašu finansēm. Tālab izšķīrāmies par labu jaunam finanšu piesaistes veidam – izlaidām slēgtās obligācijas, kas bija domātas kooperatīva biedriem. Šobrīd ir notikušas četras emisijas, un, pateicoties zemnieku gatavībai labos gados nopelnītu naudu atstāt kooperatīvā, mums izdevās piesaistīt vairākus miljonus eiro.

Pašlaik liela daļa izlaisto obligāciju ir dzēstas, zemniekiem nauda ar solīto peļņu atmaksāta, savukārt kooperatīvs ne tikai ir piesaistījis līdzekļus, bet arī ieguvis nozīmīgu pieredzi.

Tomēr zemnieka kabata nav bezgalīgi dziļa. Attīstot zirņu proteīna rūpnīcu, kuras ieguldāmā vērtība pārsniedz 110 miljonu eiro, kļuva skaidrs – lai piesaistītu banku līdzekļus, nepieciešams atbilstošs pašu investīciju kapitāls. Turklāt, tuvojoties celtniecības fāzei, līdzekļi bija jāpiesaista salīdzinoši īsā laikā.

Mēs kopā ar partneriem jau bijām saplānojuši investēt 40 miljonus eiro, bet LATRAPS bija jāiegulda vēl 10 miljoni dažos mēnešos. Bija divi rīcības scenāriji, un mēs izmantojām abus – slēgtajā emisijā aizņēmāmies divus miljonus un  publiskajā emisijā astoņus miljonus eiro.

Kāda bija tirgus interese?

Emisija – ar četru gadu termiņu un 7,5% gada ienesīgumu – izrādījās ārkārtīgi veiksmīga, pieprasījums būtiski pārsniedza piedāvājumu. Obligācijas iegādājās vairāk nekā 300 investoru, un 90% bija no Latvijas. Spriežot pēc atgriezeniskās saiknes, LATRAPS emisija 2024. gadā vairākiem institucionālajiem investoriem bija labākā Ziemassvētku dāvana, noslēdzot viņu tekošā gada investīciju plānu.

Vai šīs emisijas sakarībā jums nācās piesaistīt konsultantus: juridiskos, finanšu, pārvaldības?

Piesaistot līdzekļus fondu biržā, ļoti svarīgi atrast pareizos sadarbības partnerus, jo tieši viņi runā ar investoriem. Jā, mums ir prezentācijas un vebināri, bet pilno darbu ļoti detalizēti veic sadarbības partneri, kas mūsu gadījumā bija Signet Bank. Viņiem ir plaša un veiksmīga pieredze investīciju piesaistē, kas balstīta uz spēju iedziļināties nozares un uzņēmuma specifikā.

Un, protams, liela loma ir juridiskajiem padomdevējiem un speciālistiem komunikācijas un PR jomā. Tas tāpēc, ka jāuzrunā ne tikai lielie investori, bet plaša Latvijas, Igaunijas, Lietuvas sabiedrība. Jāspēj paskaidrot, kas ir LATRAPS, kas ir kooperatīvs un kāpēc izvēlēties šo piedāvājumu, nevis kādu citu, kas tika izziņots agrāk vai tiks pieteikts mazliet vēlāk.

LATRAPS komanda šeit paveica lielu darbu, apzinoties, ka jebkura ziņa mēnesi pirms un pēc emisijas ietekmēs sabiedrības lēmumu. Kā mēs zinām, nauda tiek piesaistīta 10–14 dienās, un ir jābūt lielai pārliecībai par lēmuma pareizību.

Viena negaidīta atziņa saistībā ar emisiju – aizņemoties naudu jeb aicinot ieguldīt, tu vari kļūt daudz populārāks nekā tad, ja vienkārši komunicē par savu darbību. Bija milzīga uzmanība, un tas nozīmē, ka sabiedrība interesējas, kur ieguldīt savus brīvos līdzekļus.

Vai bija nepieciešamas izmaiņas uzņēmuma darbībā, iekšējos procesos?

Klasiski tā vajadzētu, taču mūsu vadības komandā ir daudz cilvēku ar pieredzi lielu Latvijas un starptautisko uzņēmumu vadībā, tāpēc bijām attīstījuši organizāciju ļoti augstā profesionālā līmenī.

Te jāatceras, ka mums katru gadu notiek dalībnieku pilnsapulce, kurā piedalās simtiem cilvēku, un mēs pēc būtības strādājam kā publiska kapitālsabiedrība, tikai kooperatīva formātā.

Mums jau ilgstoši ir starptautiskie auditori, kas veic pilnu gada pārskata revīziju. Savā ziņā mūsu iekšējie procesi, rutīnas un korporatīvie pārvaldības standarti jau bija pielāgoti šim te līmenim, jo pirms dažiem gadiem apzinājāmies, ka tas būs nepieciešams.

Vēlreiz jāmin komunikācija, ar kuru saistītas izmaiņas. Izziņojot kooperatīva darbības notikumus, mums ļoti jādomā par investoru interesēm.

Kādi ir LATRAPS nākotnes plāni?

Pašlaik galvenā prioritāte ir pabeigt zirņu proteīna rūpnīcu, kuras darbību paredzēts uzsākt 2027. gada pavasarī. Tas ir milzīgs projekts, jo rūpnīcas vērtība faktiski ir vienāda ar LATRAPS aktīviem. Var teikt, ka mēs ļoti īsā laikā būsim replicējuši to, ko tikām radījuši 25 gadu laikā.

No vienas puses, tā ir milzīga iespēja, no otras – zināms risks, ko jāprot pareizi sabalansēt. Tāpēc pirms rūpnīcas atklāšanas citus būtiskus projektus neplānojam.

Tomēr tas nenozīmē, kas visas citas aktivitātes būtu apsīkušas. Tieši otrādi – mēs strādājam, lai turpinātu organisku izaugsmi, veiksim plānveida investīcijas, attīstīsim mūsu kompleksus, lai palielinātu to kapacitāti, un pilnveidosim pakalpojumus.

Kristiāna Janvare, Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja

LATRAPS ir lielisks piemērs tam, ka arī lauksaimniecības uzņēmumi var veiksmīgi piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū, tādējādi nodrošinot nepieciešamo izaugsmes atspērienu.

Latvijas investori labprāt iegulda vietējos uzņēmumos, īpaši savas nozares līderos, jo tas sniedz iespēju ne vien gūt peļņu, bet arī veicināt vietējās ekonomikas attīstību.

Investori augsti vērtē pārdomātu, sakārtotu un prognozējamu finanšu pārvaldību, kā arī labu korporatīvo pārvaldību – un LATRAPS pilnībā atbilst visiem šiem kritērijiem.