Kooperācija palīdz dārzeņu audzētājiem
Dārzeņu audzēšanas specifika ir tāda, ka loģistikas ķēdes pieprasa nodrošināt gan lielu dārzeņu apjomu, gan plašu sortimentu. Vienai zemnieku saimniecībai to nodrošināt ir teju neiespējami. Tāpēc 2005. gadā tika dibināta kooperatīvā sabiedrība Baltijas dārzeņi.
Runājot par kooperatīva Baltijas dārzeņi pirmsākumiem noteikti jāpiemin 1997. gadā dibinātā zemnieku saimniecība Ezerkauliņi. Sākotnēji Ezerkauliņi audzēja ap 40 dažādu dārzeņu kultūru. Lai nodrošinātu nepieciešamos dārzeņu apjomus un sortimentu, saimniecība sāka sadarbību ar vairākām citām zemnieku saimniecībām. Tā 2005. gadā tika nodibināta kooperatīvā sabiedrība Baltijas dārzeņi un Ezerkauliņi ir viens no šī kooperatīva dibinātājiem.
Par kooperatīva darbību un attīstību stāsta kooperatīvās sabiedrības Baltijas dārzeņi valdes priekšsēdētājs Jānis Bušs.
- Savulaik, kad pie mums veidojās lielveikalu ķēdes, tās meklēja sadarbības partnerus. Taču viens lauksaimnieks parasti specializējas uz kādas noteiktas dārzeņu grupas audzēšanu un regulāras liela pajoma piegādes nodrošināt nespēj. Tādēļ faktiski vienīgā iespēja ir kooperācija. Būtībā katrs biedrs ir unikāls, specializējies uz kādu kultūru.
Kooperatīvā ir apvienojušies un šobrīd ir aktīvi 15 biedri. Strap labāk zināmajiem var minēt, piemēram, Mārupe, Ezerkauliņi, Kliģēni. Tāpat ir izveidota sadarbība ar vēl kādiem pussimts citiem dārzeņu audzētājiem.
Baltijas dārzeņi koordinē dārzeņu iepirkumus, konsultē audzētājus, plāno audzējamo kultūru apjomus un šķirnes, kā arī veic izaudzēto dārzeņu loģistiku un tirdzniecību. Piedāvājam 45 dažādus Latvijā audzētus dārzeņus – gan svaigus, gan pārstrādātus.
Gadu gaitā sasniegts augsts realizācijas līmenis – 25 000 tonnu gadā, kas naudas izteiksmē ir 27-28 miljoni eiro.
Kooperatīvam ir savi noteikumi, turklāt tas ir akreditēts atbilstoši Eiropas Savienības nosacījumiem. Kooperatīva biedram sava produkcija vismaz 80% apjomā jārealizē ar kooperatīva starpniecību. Esam atvērts kooperatīvs, uzņemam jebkuru, kurš gatavs ievērot mūsu noteikumus.
Lauksaimniekam kooperatīvs ir nozīmīgs, jo regulāri – teju katru nedēļu – slēdz vienošanos ar klientiem atkarībā no produkta un sezonalitātes. Tāda ir dārzeņu audzēšanas specifika atšķirībā no, piemēram, piena lopkopības.
Kooperatīvam kopā ir ap 200 klientu visās Baltijas valstīs. Klāstā ir vairāk nekā 200 produktu. Piemēram, gurķi vien ir septiņu veidu.
Kooperatīva noliktavā tiek uzglabāti krājumi pusotrai – divām dienām. Tāda ir šīs produkcijas specifika – visam jābūt maksimāli svaigam. Kooperatīva galvenajā mītnē Salaspils novadā bez noliktavas telpām, kurās tiek nodrošināts atbilstošs mikroklimats, ir arī biroja telpas. Pavisam kooparatīvā nodarbināti 50 darbinieki.
Tehnikas parkā pavisam ir 20 tehnikas vienību, no kurām astoņi ir lielie kravas vilcēji, bet pārējie ir kravas busi un furgoni.
Nebanku aizdevumi kļuvuši par būtisku līdzekļu avotu Latvijas lauksaimniecības finanšu apritē. Kā sākās jūsu sadarbība ar AgroCredit Latvia?
Sadarbība ar AgroCredit Latvia kooperatīvam Baltijas dārzeņi sākās pirms apmēram septiņiem gadiem. Sākām strādāt, jo banku sistēma lielākoties ir samērā stīva un bieži vien neizprot lauksaimnieciskās ražošanas specifiku. Ja nav trīskārša nodrošinājuma, grūti saņemt finansējumu. Savukārt AgroCredit Latvia ir specializējies lauksaimniecības finansēšanā, labi izprot šo nozari, un darbiniekiem ir liela pieredze. Viņi izceļas ar gatavību iedziļināties konkrētās saimniecības darbībā, tāpēc mums nav nepieciešams katru reizi visu skaidrot no sākuma.
Aizņemoties apgrozāmos līdzekļus (pret izaudzēto ražu), mums netiek prasīts tāds nodrošinājums kā zeme vai lauksaimniecības tehnika. Piedevām šāds nodrošinājums radītu papildu administratīvo slodzi un izdevumus, kā arī lielu laika patēriņu. Slēdzot trīspusējo līgumu, mēs visu varam nokārtot nedēļas laikā.
AgroCredit Latvia piedāvā elastību, kas citās finanšu iestādēs nav iespējama. Te jārunā arī par nepatīkamiem gadījumiem, kad kāds no mūsu biedriem kaut kādu iemeslu dēļ ir izbeidzis darbību. Vienmēr ir izdevies rast risinājumu – AgroCredit Latvia izrādījis sapratni un nav mums pagriezis muguru.
Kādus AgroCredit Latvia pakalpojumus izmantojat?
Kooperatīva biedri visbiežāk izmanto AgroCredit Latvia pakalpojumu kredītlīnija apgrozāmiem līdzekļiem. Piemēram, lauksaimniekam nepieciešami apgrozāmie līdzekļi sezonas uzsākšanai, bet pašam nav izdevies izveidot pietiekamu finašu uzkrājumu. Nevienam nav noslēpums, ka beidzamie gadi klimatisko un ģeopolitisko apstākļu ietekmē bijuši ļoti smagi. Viss kļūst dārgāks – degviela, minerālmēsli, sēkla. Finansējumu saņem biedrs, bet kooperatīvs startē kā nodrošinājums jeb naudas plūsmas garants. Biedrs saņem aizdevumu, bet kooperatīvs no produkcijas pārdošanas plūsmas ietur konkrētu summu.
Kopumā par AgroCredit Latvia varu teikt tikai to labāko. Ļoti pretīmnākoša attieksme, patīkami sadarboties. Atšķirībā no bankām, kurām lauksaimniecība ir tikai viena no daudzām jomām, AgroCredit Latvia tā ir galvenais fokuss.
PROFI LATVIJA NR.47 (2026-05)
