Mūsdienu tehnoloģijas reālā darbā
Zemnieku saimniecībā Lazdiņi veiksmīgi saimnieko tēvs ar dēlu – Juris un Elvis Lazdiņi. Jau vairākus gadus ikdienas darbs notiek saskaņā ar viņu pašu izveidoto tehnoloģisko procesu, kurā liela nozīme ir modernās tehnikas efektīvai izmantošanai.
Saimniecības pamatnodarbošanās ir augkopība – pārsvarā tiek audzēti kvieši un rapsis, kurus pēdējos gados papildinājuši zirņi un sēklas āboliņš.
Par saimniecības veidošanos, attīstību un pieredzi tehnikas parka veidošanā stāsta uzņēmuma vadītājs Juris Lazdiņš un agronoms Elvis Lazdiņš.
– Saimniecības pirmsākumi deviņdesmito gadu sākumā bija ar 12 hektāriem zemes, T-40 traktoru, divkorpusu arklu un paštaisītām šļūcēm. Var teikt, ka profesionāla darbība sākās 1997. gadā, kad dibinājām zemnieku saimniecību Lazdiņi. Ar bankas aizdevumu tika iegādāta pirmā jaunā tehnika – John Deere traktors, Hardi smidzinātājs, Bogballe kaisītājs un Amazone sējmašīna. Pašu ģimenes spēkiem ar šādu tehnikas komplektu apsaimniekojām 350 hektārus. Svarīgākais tolaik bija zeme, jo konkurence uz to šajā reģionā kļuva arvien sīvāka, bet finanšu resursi vietējiem zemniekiem bija ļoti ierobežoti.
Pašlaik apsaimniekojam 1400 hektārus, no kuriem 1000 ha ir tepat 10 kilometru rādiusā ap saimniecības centru, vēl 400 ha atrodas Zebrenes pagastā, kur Elvim ir sava saimniecība. Lai gan tas ir tas pats Dobeles novads – tikai 30 km pa gaisu un 50 km pa ceļu, tur ir divu nedēļu klimatiskā nobīde. Tas ļauj kulšanas darbus no sākuma paveikt šeit un pēc tam tur. Lauksaimniecības nozarē pavisam ir nodarbināti seši cilvēki.
Ilgus gadus pamatā bija trīs kultūraugi: ziemas kvieši, ziemas rapsis un vasaras kvieši. Saimniecībā ap 90 procentu bija ziemāji. Tad nāca visiem zināmie izaicinājumi, kas saistīti ar zaļo kursu un Ukrainas karu. Attiecīgi ir ievērojami cēlušās izejvielu cenas. Izņemtas no aprites daudzas aktīvās vielas pret insekticīdiem, kas ļoti apgrūtinājis rapša audzēšanu. Līdz ar to rapša platības esam samazinājuši uz pusi. To aizstājam ar pākšaugiem – zirņiem, pupām. Šogad pirmo gadu vāksim arī āboliņu sēklai. 120 hektāru šogad ir zirņi – maksimālais no agronomiskā viedokļa, proti, ap 10% no sējumiem. Pākšaugi un āboliņš mums dod iespēju samazināt kopējo saimniecības slāpekļa patēriņu, šī pozīcija pēdējos gados kļuvusi ievērojami dārgāka.
Rapsi sējam strip till tehnoloģijā ar Horsch Focus sējmašīnu. Kviešiem ir minimālā augsnes apstrāde. Arklu izmantojam zirņiem un vasaras kviešiem ar āboliņu, arī kaļķu iestrādei, skatoties pēc augsnes kartēm.
Elvis pusgada laikā pilnīgi patstāvīgi izstrādāja mūsu jauno tehnoloģiju. 2012. gadā rekordīsā laikā realizējām saimniecības esošā kompleksa būvniecības pirmo kārtu. Uzbūvējām ofisu, remontdarbnīcu angāru un graudu kalti. 2017. gadā realizējām otro kārtu – uzbūvējām jaunāko ofisa daļu, auksto angāru un tehnikas novietni. Tādējādi tagad spējam operatīvi tikt galā ar darbiem.
Tātad par tām tehnoloģijām. Bija laiks, kad mums bija sešas John Deere tehnikas vienības. Protams, ka vieglāk bija strādāt ar vienu ražotāju. Taču, ieviešot jaunākās tehnoloģijas, mums ir diezgan liela ražotāju dažādība, jo katrā jomā un segmentā izvēlamies labāko un mums piemērotāko. Pat nerunājot par traktoriem, mūsdienās arī katram piekabināmo agregātu ražotājam ir sava telemātikas sistēma, kas dod milzīgu datu apjomu, un te rodas jautājums – kur to izmantot, nemaz nerunājot par to, ka par šiem datiem ir jāmaksā. Līdz 2017. gadam strādājām ar manuālām sekciju kontrolēm smidzinātājiem, bez sekcijām kaisītājiem. Katram bija savs monitors: sējmašīnai, kaisītājam, smidzinātājam. Rezultātā sanāk liels lērums ar monitoriem traktoram labajā pusē, un, ja ar kaut vienu no šīm sistēmām kaut kas atgadās, tad ir problēma.
Tad 2017. gadā sākām tehnikas parka atjaunošanu, jo traktoriem bija 14 gadu, kaisītājam 20, smidzinātājiem padsmit. Mērķis bija pāriet uz ISOBUS sistēmu, kur visas piekabināmās iekārtas vada caur traktora monitoru. Tas strādā labi, taču, iegādājoties Yara slāpekļa sensorus, tiem tomēr nepieciešams savs monitors. Līdz ar to ir iesaistīta trešā puse, un nereti kaut kas negrib savstarpēji komunicēt. Taču sensoriem ir ļoti labi izplatītājfirmas pārstāvji, un gandrīz visu var atrisināt attālināti. Tas viss nepieciešams, ja gribi strādāt ilgtspējīgi – ar augsnes kartēm, izsējas kartēm utt. Tas ir arī visai sarežģīti un laikietilpīgi, jo ir plašs laukums, kur ieviesties kādai kļūdai, un tā savukārt ir dīkstāve. Tādēļ, piemēram, sējas jaudas šodien ir krietni zemākas nekā pirms gadiem divdesmit. Ja toreiz dienā varējām apsēt 70 hektārus ar sešmetrīgu sējmašīnu, tagad tas nav reāli, jo mainījusies pieeja – sēja notiek kopā ar minerālmēsliem, līdz ar to sējmašīnas uzpilde aizņem krietni ilgāku laiku. Toties efekts ir krietni labāks.
Tagad ejam platumā – mums jau ir 12 metru heders kombainam, vajadzētu arī 12 metru sējmašīnu, lai kāpinātu efektivitāti. Piemēram, kaisītājiem pārgājām uz Amazone, jo tur ir 36 metru darba platums, dažādi sensori un radari. Taču minerālmēsli nāk citi, atkal jāveic kalibrācija. Var jau, protams, visas šīs modernās tehnoloģijas neizmantot, kā iztikām līdz šim. Taču ir visi jau minētie izaicinājumi, kas kaut kā jākompensē. Tam līdzi nāk papildu izaicinājumi, kas saistīti ar to, ka tehnika kļūst sarežģītāka, tai ir daudz elektronikas. Līdz ar to pats bieži vien neko daudz nevari izdarīt.
No 2009. gada mums bija divi Case IH kombaini – tehniski ļoti vienkārši un par salīdzinoši labu cenu. Taču tiem bija viena vispārzināma problēma – smalcinātājs. Ja kaut ko ierauj iekšā, tad izmaksas ir gana lielas. Turklāt pie lielākām ražām tas vairs īsti labi nespēja ne izkult, ne smalcināt. Jaunajiem modeļiem tā smalcinātāja problēma laikam ir atrisināta. Taču vienalga tā ir amerikāņu mašīna – ideāli piemērota sausiem apstākļiem un ne pārāk lielām ražām.
Tagad galvenos ražas novākšanas darbus paveicam ar diviem pirms trim gadiem iegādātiem Claas Lexion 8800. Esam sapratuši, ka tā ir īsta Eiropas mašīna – ja tu pats visu kārtīgi nostīgo, kā nākas, tad tā ir nepārspējama. Vēl mums ir pavecāks Claas Tucano ar septiņu metru hederu, kam ir sava funkcija – atvērt laukus, novākt ap stabiem, akām.
Iepriekš mums kombainiem bija 9 metru hederi. Tad uz demonstrāciju atveda MacDon 12 metru draper tipa hederu un negribējās to vairs dot atpakaļ. Ja līdz tam limits, raugoties no kopēšanas spējas, bija 9 metri, tagad 12 metru draper tipa heders ar to mierīgi tiek galā. Tā nu mums abiem lielajiem kombainiem tagad ir MacDon FD 140 un MacDon FD 241 heders.
Pērn ar Elvi paši nostrādājām visu sezonu ar abiem Lexion kombainiem. Varu teikt, ka nebija vaļas parunāt pa telefonu, jo pastāvīgi bija jākomumicē ar kombainu – tam tagad ir mākslīgais intelekts! Agrāk ieliki iestatījumus un tik brauc, bet tagad visu laiku jāskatās, ko tas dara un ko piedāvā. Mērķis ir izmantot tehniku par 100 procentiem. Tu kul, un it kā viss ir ļoti labi, zudumi nulle. Taču šī mašīna ideāli strādā ar zudumiem 1–1,5%. Mēs pārbaudām zudumus ar vanniņu un pasakām mašīnai, ka vajag 1% zudumus. Uzreiz kombainam parādās cita jauda, pieaug caurplūde, tas strādā maksimumā. Dzinējs tāpat strādā maksimālā slodzē, taču caurplūde pieaug.
Visas šīs tehnoloģijas ir tik gudras, ka ar tām jāprot apieties. Kombains ik pa laikam piedāvā pamainīt kādu parametru, un, ja tu to nedari, sanāk, ka neizmanto tehnoloģijas, par kurām esi samaksājis.
Strādājot ar šiem modernajiem kombainiem, pagājušā kulšanas sezona mums bija rekordīsa – 21 diena, turklāt ņemot vērā nelabvēlīgos laika apstākļus. Šogad mums ir nākamais izaicinājums šo rezultātu uzlabot. Viss, protams, atkarīgs no ražas apjoma un laika apstākļiem. Tendence ir tāda, ka pie šādām kombainu jaudām jāiet uz platākiem hederiem, kas savukārt ļauj samazināt braukšanas ātrumu. Mēs paši strādājam ar kombainiem, visu kontrolējam un savus laukus labi pārzinām. Taču jebkurā gadījumā lielāks darba ātrums ir arī lielāks risks.
Traktoriem katrā jaudas segmentā izvēlamies labāko, tādēļ mums savā ziņā ir zvērudārzs. Smagākos augsnes apstrādes darbus un sēju paveicam ar 2013. gada Case IH Quadtrac 500. Šis traktors ir efektīvs, ja tiek pienācīgi noslogots un mūsu smagajās māla augsnēs tam ir pielietojums.
Divi Claas Axion 960 Terra Trac (2021 un 2023) arī strādā pie augsnes apstrādes un sējas, kā arī pavasarī tiek izmantoti pirmajā kaisīšanā, lai neveidojas risas. Divi Fendt 724 (2016 un 2017) strādā ar smidzinātājiem un kaisītājiem, un tad vēl ir pavecie John Deere 8430 un John Deere 6920, kā arī Case IH Puma 225.
No visa šā klāsta varētu dažus traktorus pārdot, taču tirgus cena nav nekāda dižā. Mums sanāk, ka katram traktoram ir sava funkcija.
Sēju paveicam ar divām Horsch Focus 6DT un Horsch Express 4KR frēzes sējmašīnu. Vēl ir pavecāka Väderstad Rapid sējmašīna starpkultūru sējai.
Savulaik biju profi žurnāla angļu versijā izlasījis par Horsch Leeb GS smidzinātājiem, kam ir ļoti laba stieņu stabilizācija. Mēs bijām vieni no pirmajiem, ja neskaita vāciešu saimniecības, kas pievēršas Horsch. Nopirkām 6 tonnu 30 metru Horsch Leeb. Bijām ļoti apmierināti ar šīm mašīnām. Pērn spērām nākamo soli un pārgājām uz 36 metriem – iegādājāmies divus Horsch Leeb 12 TD. Tagad limitējošais ir nodrošināt ūdeni diviem šādiem smidzinātājiem, jo vajag vismaz 25 m3 mucu. Šogad uztaisījām rekordu – 480 ha dienā. Mūsu koncepts – divi smidzinātāji un divi kaisītāji, jo bieži esam saskārušies ar to, ka viens pēkšņi apstājas un tad visi darbi apstājas, loģistika sabrūk. Trešo sezonu kalpo divi kaisītāji Amazone ZA-TS 4200.
Augsnes apstrādes tehnikas klāsts arī ir visai plašs, un vairāki agregāti ir pirkti mazlietoti ārzemēs. Mums ir Köckerling Vector 6,4 metru rugaines kultivators, Köckerling Vario 6,6 metru kultivators, Bednar Swifter 10 metru kultivators, Lemken Heliodor 10 metru diski, Lemken Rubin 6 metru diski, Laumetris 10 metru kultivators, Kverneland 10 metru kultivators, HeVa un Väderstad veltņi, Farmet Huriccane rugaines kultivators. Tāpat ir Lemken septiņkorpusu arkls un Kuhn pieckorpusu arkls.
Vajadzētu Väderstad Carrier CrossCuter diskus seklajai apstrādei. Taču tagad šie agregāti ir ļoti dārgi – jebkura ražotāja, ja tas ir ar lielajiem darba platumiem, maksā virs 100 tūkstošiem eiro. Vēl mūs interesētu Horsch Cruiser seklās apstrādes rugaines kultivators ar vibro funkciju.
Tāpat nākotnē gribētos lielāku sējmašīnu ar 10–12 metru darba platumu. Taču tur ir jautājums par kopēšanas spēju. Ar tādu varētu dienā apsēt 110 hektāru. Tie logi ar labvēlīgajiem apstākļiem mums ir krietni mazāki nekā daudzviet citur Eiropā, tādēļ arī nepieciešamas tādas lielas sēšanas, smidzināšanas un kulšanas jaudas. Piemēram, kulšanai tās faktiski ir tikai divas nedēļas. Arī ar sēju – ja izdodas trāpīt tuvāk agrajai sējai, jau veidojas labs ražas potenciāls.
Tehnikas parkā vēl ir pavecs Merlo teleskopiskais iekrāvējs, taču tas izrādījās ne īpaši uzticams, tāpēc pirms pāris gadiem iegādājāmies jaunu Manitou 942, ar to esam visnotaļ apmierināti. Transporta darbiem ir vairākas piekabes, no kurām varētu izcelt Hawe pārkraušanas piekabes, tās ir ļoti nozīmīgas ražas novākšanā loģistikas cikla nodrošināšanai.
Uz jumta esam uzstādījuši saules paneļus (90 kW), ir arī baterijas (60 kW). Līdz ar to skatāmies elektroauto virzienā – nākotnē saimniecības tehnikas parkā varētu ienākt kāds elektriskais busiņš vai pikaps, protams, ja parādīsies kāds patiešām uzrunājošs modelis ar pieņemamu cenas un veiktspējas attiecību.
PROFI LATVIJA NR.48 (2026-08)
