Menu




PROFI TESTS: septiņu 120 ZS traktoru salīdzinājums

Testi 13.12.2022   

PROFI TESTS: septiņu 120 ZS traktoru salīdzinājums


Četri Skandināvijas un Nīderlandes žurnāli pirms pāris gadiem veica traktoru salīdzināšanu. Tajā piedalījās septiņi traktori, kas tika vērtēti 15 kategorijās: Claas Arion 440, John Deere 6120M, Massey Ferguson 5712 S, McCormick X6.420, New Holland T5.120, Valtra G115, Zetor Forterra HSX 120.

 

Tehnisko risinājumu un dīzeļdegvielas patēriņa ziņā Somijā veiktajā testā īpaši izcēlās New Holland un McCormick. Savukārt ar piemērotību ikdienas vajadzībām un lietošanas parocīgumu vadībā izvirzījās Claas un Valtra.

Claas – ar grūtībām pirmajā vietā

Aplūkojot rezultātus, redzams, ka Claas ieņem pirmo vietu, taču ar pavisam nelielu atstarpi tam seko arī New Holland, Valtra un John Deere. Tomēr, neskatoties uz to, ka kopējie rezultāti ir tik līdzīgi, starp šiem traktoriem pastāv vērā ņemamas atšķirības dažādās disciplīnās. Piemēram, New Holland un McCormick daudz punktu ieguva par ekonomisko FPT dzinēju, ar kādu ir aprīkots arī Claas, taču tas bija nostrādājis vien 120 motorstundas.

Turpretī transmisija ar trim pie slodzes pārslēdzamām pakāpēm McCormick vērtējumu neuzlaboja, savukārt Massey Ferguson no augstākas vietas šķīra lielāks dīzeļdegvielas patēriņš. Pēdējais, bet nebūt ne noniecināms, ir Zetor. Tam ir ekonomisks dzinējs, taču ļoti vienkārša transmisija un trūkumi lietošanas ērtuma ziņā. Toties testētā versija ir par veseliem 50 000 eiro lētāka nekā John Deere, kurš gan bija Premium aprīkojumā.

Cik liela jauda ir pieejama?

Traktoru jauda tika vērtēta pēc tā, cik daudz no bukletā apsolītās dzinēja jaudas ir pieejama pie jūgvārpstas vai tiek pārnesta uz riteņiem (skat. grafiku Jūgvārpstas un vilces jaudas salīdzinājums). Vērtējot pēc Vācijas Lauksaimniecības sabiedrības (DLG) mērauklas, Valtra un New Holland dzinēju iestatījums ir pārāk augsts – uz jūgvārpstu tiek pārnesti attiecīgi 95 un 93% no norādītās dzinēja jaudas. Turpretī Zetor jāsamierinās ar 79%.

Līdzīga aina paveras arī izmērītās vilces jaudas ziņā: priekšgalā ir Valtra ar 82% no norādītās dzinēja jaudas, savukārt New Holland ar 77% ierindojas aiz Claas un McCormick (abiem 78%). Saraksta beigās atkal nonāk Zetor ar 67%, vidējās pozīcijās atstājot John Deere un Massey Ferguson (attiecīgi 73 un 74%).

Cilvēk liels ir degvielas patēriņš?

Dīzeļdegvielas patēriņa ziņā nepārspējami ir FPT motori: ar attiecīgi 229 un 231 g/kWh jūgvārpstas mērījumos visekonomiskākie bija New Holland un McCormick. Tas, ka Claas iebūvētais FPT agregāts patērēja 244 g/kWh, droši vien ir izskaidrojams ar nelielo nobraukumu un pārvada mehānismu. Nedaudz taupīgāks ir Zetor ar 236 g/kWh. Ēdelīgāki ir John Deere (254 g/kWh) un AgcoPower dzinēji, turklāt atšķirība starp Valtra (255 g/kWh) un Massey Ferguson (277 g/kWh) ir grūti izskaidrojama, jo tiem abiem ir vienāda transmisija (tāda pati kā Claas). Diemžēl mērījumos netika ņemts vērā AdBlue patēriņš. Kā nekā New Holland un Valtra jau atbilst V izmešu standartam, kamēr visi pārējie testēšanas dalībnieki bija sasnieguši vien IV pakāpi.

No 3 līdz 8 pie slodzes pārslēdzamām pakāpēm

Transmisiju aprīkojuma ziņā testējamā traktoru grupa bija izkliedēta plašā diapazonā. Kamēr Zetor ir tikai pieci pārnesumi ar trim pie slodzes pārslēdzamām pakāpēm, New Holland ir trīs grupas ar astoņām pie slodzes pārslēdzamām pakāpēm. Praksē tās pārslēdzās ļoti maigi, taču grupu pārslēgšanās gan notika salīdzinoši ilgi. Turklāt pārslēgšanas automātikas iestatīšana varēja būt vienkāršāka. Ar to gan nenākas saskarties, lietojot McCormick un Zetor ar manuālo pārslēgšanu.

Vislabāko novērtējumu ieguva vienādas konstrukcijas transmisijas, kādas ir Claas, Massey Ferguson un Valtra. Pārnesumkārbai Gima ir četras grupas, sešas pie slodzes pārslēdzamas pakāpes un labas automātikas funkcijas. Taču atšķirības pastāv programmatūras un vadības ziņā, kas Massey Ferguson nebija tik intuitīva.

John Deere pārnesumkārba CommandQuad pārliecināja. Taču tai ir tikai četras pie slodzes pārslēdzamas pakāpes, un automātika varēja būt labāk saskaņota ar dzinēju. Lieliska ir trīs pakāpēs iestatāmā bremžu pedāļa sajūga funkcija.

Arion uzvar gan uz ceļa, gan tīrumā

Pārvietojoties pa ceļiem, Claas Arion priekšējā tilta un kabīnes amortizācijas funkcijas bija vissaderīgākās. Lieliskās īpašības papildina arī nelielais patēriņš, taču taisnvirziena kustība gan varētu būt labāka. Laba izvēle transporta darbiem ir Massey Ferguson: tam ir labs atsperojums, laba automātiskā pārnesumkārba un laba taisnvirziena kustība. Žēl tikai, ka bremžu pedāļa sajūga funkcija pēc katras motora iedarbināšanas ir jāaktivē no jauna. Trešo vietu kustībā pa koplietošanas ceļiem, pateicoties labajam atsperojumam, ieņem McCormick, tomēr kritiku izpelnās ne tik labā taisnvirziena kustība.

Tomēr jāsaka skaidri un gaiši: neviens no testētajiem traktoriem uz ceļa nelika vilties. Taču visu marku traktoriem joprojām ir potenciāls uzlabojumiem. Piemēram, John Deere kabīnes amortizācija nespēja pietiekami labi tikt galā ar asiem triecieniem. Toties bremzes tam ir fenomenālas. Zetor gadījumā šķita, ka (kopumā labie) komponenti nav optimāli saskaņoti savā starpā.

Claas Arion ieguva vislielāko punktu skaitu arī par darbu tīrumā. Tas ir komfortabls (kaut arī ne tas klusākais), un ar daudzfunkcionālās sviras palīdzību visas vadības funkcijas ir labi kontrolējamas.

Kas attiecas uz troksni, vismazākais tas bija John Deere 6M un Massey Ferguson 5712 S – 69,5 dB(A). Tiem cieši sekoja New Holland T5.120 ar 70,5 dB(A).

Valtra G sērija pārliecināja ar lietošanas ērtumu un mazāko pagrieziena loku. Turklāt šim traktoram ir labas automātikas funkcijas. McCormick un Zetor trūkst papildu pārnesumu, kas nepieciešami, strādājot tīrumā, un ir tikai trīs pie slodzes pārslēdzamas pakāpes. Zetor ir arī vistrokšņainākais no visiem salīdzinātajiem traktoriem. Toties ar vislielāko cēlējspēku.

John Deere – labākais traktors kraušanas darbiem

John Deere frontālais iekrāvējs darbojas ātri, un tā daudzfunkcionālās viras vadība (ar reversēšanu) ir ārkārtīgi precīza. Arī manevrējamība ir pienācīga, tikai redzamība uz pievienoto iekārtu ir ierobežota. Arī Massey Ferguson, kā izrādījās, piemīt labam iekraušanas traktoram nepieciešamā manevrējamība. Pietrūka tikai opcijas veidā pieejams jumta logs labākai redzamībai. Vēl labāka manevrējamība bija Valtra G sērijas traktoram, kuram turklāt ir lieliska reversēšanas svira, kas reaģē ātri un precīzi.

Mazliet aizkavēti reaģēja Claas vadības sistēma Electropilot, kura saskaņā ar ražotāja apgalvojumiem nākotnē būšot regulējama. Tāpat kā opcijas veidā pieejama hidrauliska iekārtu bloķēšanas sistēma.

Zetor un Alö kombinācija izrādījās labs jaudas, hidraulikas un smaguma centra apvienojums. Un, visbeidzot – McCormick bija vienīgais ar mehānisku frontālā iekrāvēja iekārtu. Turklāt šis iekrāvējs kustas ļoti lēni, jo eļļas sūknis nodrošina vien 66  l/min.

Zetor – vistrokšņainākais

Kabīnes vērtējumā priekšgalā atkal ir Claas, tam seko Valtra. Par to var pateikties galvenokārt pārdomātam funkciju izvietojumam, plašajai vietai, kā arī materiālu kvalitātei. Pārējie atpaliek aptuveni vienādā līmenī, taču dažādu iemeslu dēļ. Piemēram, Massey Ferguson ir ļoti labi kāpšļi, taču smagas durvis. Arī Valtra iekāpšana ir laba – galvenokārt plato kāpšļu un augsto durvju dēļ.

SmartTouch rokas balsts, ar ko aprīkots Valtra, iepriecina ar daudzajām funkcijām un vienkāršo vadību. Claas ierindojas otrajā vietā, savukārt Zetor kabīne, kurā ir daudz vietas dažādu lietu novietošanai, izmantoto materiālu dēļ neatstāj kvalitatīvu iespaidu. Turklāt tajā ir vislielākais troksnis – 75,5 dB(A).

John Deere un Massey Ferguson ir visklusākie (abiem 69,5 dB(A)). Taču to kabīnes – tāpat kā New Holland – ir mazākas. Toties Massey Ferguson ir elektriski regulējami un apsildāmi divkāršie spoguļi, savukārt Valtra un Zetor atpakaļskata spoguļi ir ieturēti izteiktā minimālisma stilā. Tas pats attiecas arī uz lielākās daļas testa dalībnieku instrumentu kārbām.

Elektronikas ziņā ir daži labi piemēri, kas parāda, kā attēlot informāciju, lai tā traktoristam būtu saprotama. Piemēram, Claas un John Deere indikācija labajā priekšējā statnī ir ļoti labs risinājums. Turpretī New Holland panelis rokas balstā nav tik ergonomisks.

Hidraulika un cēlējspēks

Pieciem no testētajiem traktoriem bija slodzes jutīgs hidrosūknis, tikai Zetor un McCormick joprojām lieto zobratsūkņus. John Deere bija vienīgais, kurš (bez uzaicinājuma) bija aprīkojis traktoru arī ar elektriskiem (aizmugurējiem) hidraulikas vārstiem, kas nodrošina atbilstīga komforta funkcijas. Taču arī mehāniskās vārstu sviras, kādas ir gandrīz visiem pārējiem traktoriem, bija vadāmas ļoti labi. Tikai Zetor sviras ir novietotas 90° leņķī attiecībā pret vadītāju, kas nebija tik ērti. Toties ar 7600 N spēku Zetor uzkare spēj pacelt visvairāk, atstājot tālu aiz muguras Claas, Massey Ferguson, New Holland un McCormick ar attiecīgi 4600 un 4700 N (skat. grafiku Cēlējspēka salīdzinājums). Šajā ziņā pozitīvi izceļas arī John Deere (5400 N) un Valtra (5700 N).

Uzkares iestatīšana displejā tiek veikta tikai John Deere, bet visiem pārējiem traktoriem šim nolūkam tiek izmantoti grozāmi regulatori. Grūtāk pierast ir pie Massey Ferguson uzkares aktivēšanas veida, turklāt gājiena dziļuma regulators darbojas otrādi.

Valtra – vislabākā manevrējamība

Kaut arī traktoriem bija praktiski vienāda garenbāze un vienādas riepas, pagrieziena loks atšķiras par diviem metriem: ja Valtra G 115 pietiek tikai ar 9,5 m, McCormick vajag 11,55 m. Visiem pārējiem testētajiem traktoriem pagrieziena loks bija diapazonā no 10 līdz 10,5 m.

Tikpat lielas ir arī testēto traktoru masas atšķirības: McCormick sver 6420 kg, savukārt John Deere ir ievērojami smagāks – 7330 kg. Arī Claas Arion svars tuvojas 7 t, bet pārējie ir apmēram 6,5 t smagi.

Interesants ir arī lietderīgās slodzes, jeb kravnesības salīdzinājums: aptuveni 3 t, kā tas ir John Deere un Valtra, ir gluži pieņemami. Turpretī apmēram 2 t kā Massey Ferguson un New Holland vairs pieņemami nešķiet, nemaz nerunājot par Claas ar 1,5 t.

Cenas un ieguvuma attiecība

Kā jau iepriekš minēts, vērtējot pēc punktu skaita, salīdzinošajā testā uzvaras laurus plūc Claas, kuram cieši aiz muguras seko New Holland, Valtra un John Deere. Kopējā punktu skaita ziņā tālāk ierindojas Massey Ferguson un McCormick, kam drīz vien seko arī Zetor.

Taču, ja vērtējuma kritērijos iekļauj arī testētā traktora aprīkojuma cenu, secība izmainās. Vislabāko cenas un ieguvuma attiecību piedāvā Massey Ferguson, kam seko Zetor un McCormick. Valtra un John Deere būtu šīs skalas apakšgalā, jo tie piedalījās ar gandrīz pilnu aprīkojumu (sagatavoti GPS izmantošanai utt.), kas sīkāk netika vērtēts.

Pēc jaudas mērījumu veikšanas visi septiņi testa dalībnieki tika iesaistīti visos iespējamajos darbos vairākos Somijas zemkopības un piena lopkopības uzņēmumos. Secinājums: vienkāršā tehnika vienmēr bija pietiekama, lai paveikti darbus, bet smalkā un sarežģītā elektronika bieži padarīja šo procesu komfortablāku.

Protams, tādi mazi palīgi kā automātiskā pārnesumu pārslēgšana, bremzes sajūga funkcija vai dzinēja apgriezienu programmēšana, ikdienā nav obligāti nepieciešami, taču tie katrā ziņā padara strādāšanu patīkamāku un daudzos aspektos arī vienkāršāku.

Skala no 1 līdz 5

Tālāk ir grafiks, kurā atspoguļots vidējais novērtējuma punktu skaits (1 = ļoti slikti, 5 = ļoti labi), ko testētāji piešķīra attiecīgajiem mezgliem vai funkcijām. Vērtēšanas ietvaros vienlīdz svarīgi bija visi kritēriji, tostarp gan bremžu efektivitāte, gan logu tīrītāju slotiņu darbības rādiuss, gan piekļuve eļļas mērtaustam.

Turpmākajā raksta daļā varat iepazīties ar septiņu testēto traktoru detalizētu novērtējumu.

KĀ NOTIKA TESTĒŠANA

Testēšanas nolūkā ražotāji tika lūgti piegādāt traktorus ar dzinēja jaudu aptuveni 120 ZS, pie slodzes pārslēdzamu pārnesumkārbu, frontālo iekrāvēju un praksē izplatītāko aprīkojumu. Tas ietvēra, piemēram, priekšējā tilta un kabīnes amortizāciju, LED (darba) starmešus un pneimatiskās bremzes.

Tā kā bezpakāpju pārnesumkārbas šajā testā nevarēja piedalīties, starp testētajiem traktoriem nav Fendt. Nepiedalījās arī Deutz-Fahr, Case IH un Steyr – vai nu tādēļ, ka bezpakāpju versija šajā klasē iederētos labāk, vai arī tādēļ, ka šie ražotāji gatavojas drīzumā nākt klajā ar jauniem šī segmenta modeļiem.

Visus salīdzināšanai nepieciešamos mērījumus veica Somijas pārbaudes institūts Eurofins Expert Services (Vihti). Savukārt praksē traktorus izmēģināja un novērtējumu sniedza kolēģi no šādiem žurnāliem: somu Koneviesti (Tapio Vesterinen un Uolevi Oristo), dāņu TraktorTech (John Christensen), norvēģu Bedre Gardsdrift (Magnus Sorlie) un holandiešu Trekker (Bas van Hattum un Bob Karsten).

KOPSAVILKUMS

PROFI LATVIJA NR.28 (2021-7)

 





Jūs varētu interesēt arī


Testi

PROFI TESTS: Ford F-150 Raptor

PROFI TESTS: Ford F-150 Raptor

Motors no superauto un citi tehnoloģiski stiķi padara amerik...

Testi

Pikapa Ford F-150 tests

Pikapa Ford F-150 tests

Amerikāņu pikapu zvaigzne piestāj Latvijā. Šķiet, ka uz pali...

Testi

PROFI TESTS: 50 ZS traktoru salīdzinājums

PROFI TESTS: 50 ZS traktoru salīdzinājums

Šajā profi lielajā testā salīdzināti seši 50 ZS klases trakt...