INTERVIJA AR LAUKSAIMNIEKU – Bauskas novada Viesturu pagasta z/s Grantskalni

Mērķis – minimālā augsnes apstrāde

Starp Zemgales lielajiem graudkopības uzņēmumiem savu vietu atradusi arī neliela ģimenes saimniecība, kura veiksmīgi attīstās un ievieš modernās tehnoloģijas.

Zemnieku saimniecības īpašnieks Valentīns Titovičs stāsta par Grantskalnu attīstību un savu pieredzi tehnikas parka veidošanā.

- Astoņdesmito gadu pašās beigās saimniecību dibināja mans tēvs Viktors Titovičs, kurš līdz tam bija strādājis vietējā kolhozā par agronomu. Toreiz tā bija viena no pirmajām zemnieku saimniecībām šajā apkaimē. Es pats jau no bērnības strādāju mūsu saimniecībā un 1998. gadā, kad man palika 18 gadu, pārņēmu Granstskalnu vadību. Taču tēvs visu šo laiku ir palīdzējis un joprojām, neraugoties uz cienījamo vecumu, ražas novākšanas laikā brauc ar traktoru un ved graudus.

Apsaimnieko 200 hektārus

Sākumā mums bija 31,4 hektāri zemes tepat ap saimniecības centru, kas ir manu vecvecāku mājas. 1998. gadā, kad sāku saimniekot, visas apkārtnes zemes jau bija sadalījuši vietējie lielie zemnieki, tādēļ paplašināšanās ir notikusi lēnām un pakāpeniski.

Tagad apsaimniekojamā platība ir 200 hektāru, no kuriem 80 hektāru ir īpašumā, bet pārējais ir nomas zeme. Par vēl lielākām platībām pat nav ko sapņot, ja nu vienīgi kādu gabaliņu varbūt varētu iegādāties īpašumā.

Šogad 110 hektāru platībā ir iesēti ziemas kvieši, 70 hektārus aizņem ziemas rapsis, bet 20 hektāri ir atvēlēti zirņiem. Pamazām cenšos uzlabot augu seku, tādēļ plānoju lielākas platības atvēlēt zirņiem. Kā zināms, Latraps būvē zirņu pārstrādes rūpnīcu, tā ka nākotnē tiem pieprasījums būs.

Esmu Latraps biedrs kopš 2004. gada un ar šo sadarbību esmu ļoti apmierināts. Par cik līdz Elejas centram ir tikai 15 kilometru, visu ražu pa taisno no tīruma vedam uz Latraps pieņemšanas punktu. Arī minerālmēslus tur ņemam un ar Latraps starpniecību apdrošinām sējumus.

Augsnes mums ir labas, kā jau Zemgalē. Visi tīrumi ir tepat ap saimniecības centru – tālākais nav pat piecu kilometru attālumā. Pēc izmēriem lauki ir ļoti dažādi, kādi nu tie ir pieejami nomā. Cenšos kooperēties ar kaimiņu zemniekiem, lai laukus izveidotu pēc iespējas racionālāk un viendabīgāk. Lielākais tīrums ir 42 hektāri, bet mazākais – 0,6 hektāri.

Visus galvenos darbus saimniecībā paveicu pats, nedaudz palīdz ģimene – tēvs un brālis. Jau no bērnības esmu darbojies ar tehniku, tādēļ pats veicu vienkāršākos remontus un apkopes. Augstskolā Turība apguvu uzņēmējdarbības vadību un varu teikt, ka šīs zināšanas lieti noder ikdienas darbā.

Traktoru parks

Esmu liels Fendt traktoru cienītājs, lai gan sākotnēji saimniecībā bija dažādu citu ražotāju tehnika. 2003. gadā bija iespēja apmeklēt Fendt rūpnīcu Vācijā, kas manu pārliecību vēl vairāk nostiprināja. Pirmo jauno Fendt 514 Vario iegādājos 2016. gadā, bet vēl vienu tādu pašu 150 zirgspēku traktoru nopirku 2019. gadā. Vēl saimniecībā ir 2009. gada New Holland T6060 (135 ZS) traktors. Lai jebkurš traktors varētu strādāt ar jebkuru saimniecības tehniku, esmu centies, lai visiem traktoriem būtu līdzīga jauda un arī vienāds riepu izmērs.

Cita tehnika

Kombains Fendt 6275L iegādāts 2020. gadā un šoruden tam būs otrā darba sezona. Kombainam ir 6,2 metru heders ar lentes padevi, kas nodrošina līdzenāku darbību. Graudu transportēšanai kalpo Pronar 10 un 14 tonnu piekabes.

Augsnes apstrādē vēlos pēc iespējas atteikties no arkla un pāriet uz minimālo apstrādi. Pašlaik tehnikas parkā ir sējmašīna Horsch Pronto 4DC (2021), smidzinātājs Amazone UG 3000 Special (2017) ar 20 metru darba platumu, minerālmēslu izkliedētājs Rauch Axis H EMC+W (2021) un četrkorpusu arkls Rabe Albatros (2017).

Augsnes apstrādei vēl ir arī Väderstad Rollex 620 veltņi, četrmetrīgi Staltech diski un Rolmako kompaktors. Būvniecības, meliorācijas un dažādos citos saimniecības darbos ļoti noderīgs ir riteņu ekskavators Mecalac 714 MW (2007). Šo samērā maz zināmā Francijas ražotāja ekskavatoru iegādājos lietotu un vēl jāpiebilst, ka tam ir kompakta strēle un tādēļ tas faktiski aizstāj teleskopisko iekrāvēju.

Nākotnē ir doma tehnikas parku papildināt ar Horsch rugaines kultivatoru un diskiem. Tad principā ar šiem trīs Horsch agregātiem vajadzētu pietikt un no pārējiem augsnes apstrādes agregātiem varētu atbrīvoties.

Nobeigumā vēl jāpiebilst, ka Valentīnu var uzskatīt par mūsdienu moderno tehnoloģiju piekritēju, jo kā ikdienas pārvietošanās līdzekli viņš nopietni apsver elektroauto iegādi un tāpat arī saules paneļu uzstādīšanu uz savas mājas jumta, lai būtu zaļā enerģija ar ko elektrisko transportlīdzekli uzlādēt.

PROFI LATVIJA NR.31 (2022-4)