INTERVIJA AR LAUKSAIMNIEKU – Burtnieku novada SIA Zemturi ZS

Svaigpiens un alternatīvās tehnoloģijas

Burtnieku novada SIA Zemturi ZS droši vien vislabāk atpazīstama pēc šāda nosaukuma svaigpiena lielveikalu plauktos. Saimniecība izceļas arī ar alternatīvās enerģijas izmantošanu savā tehnikas parkā – gotiņas tiek ēdinātas ar Baltijā līdz šim vienīgo elektriskās piedziņas mikseri–dalītāju, bet piens tiek piegādāts ar kravas auto, kurš darbojas ar saspiesto dabasgāzi (CNG).

Zemturu vadītājs Kārlis Višņevskis stāsta par uzņēmuma attīstību, pieredzi tehnikas parka veidošanā un virzību uz enerģijas ziņā pašpietiekamu saimniekošanu.

– 1989. gadā mūsu vecāki, kuri līdz tam bija īsti pilsētnieki, šeit nopirka lauku māju, ar kuru kopā nāca 15 hektāru zemes. Sāka saimniekot ar vienu govi, tad pakāpeniski ganāmpulks izauga līdz 15 govīm. 1998. gadā tika uzcelta viena no pirmajām fermām Latvijā ar 45 guļvietām, kur govis dzīvoja nepiesietas.

Kopā ar brāli Viesturu no bērna kājas esam strādājuši saimniecībā. Tagad brālis pamatā nodarbojas ar tehniskajām lietām, bet es ar uzņēmuma pārvaldību, pēc izglītības esmu agronoms.

Pakāpeniski attīstījāmies – 2004. gadā uzcēlām fermu, tad 2010. un 2013. gadā vēl jaunas fermas. Pašlaik pavisam ir 476 liellopi, no kuriem 200 slaucamās govis – Holšteinas melnraibās. Esam daudz laika un naudas ieguldījuši ganāmpulka ģenētikas uzlabošanā un maksimāla komforta nodrošināšanā esošajās fermās, tādēļ beidzamajos gados izslaukumi kāpj diezgan strauji. Mums ir DeLaval slaukšanas zāle.

Lielākā daļa piena tiek realizēta kā svaigpiens ar mūsu uzņēmuma Zemturi zīmolu. Svaigpienu, safasētu plastmasas un stikla pudelēs, paši ar savu transportu katru rītu piegādājam Rīgas un Latvijas lielveikaliem. 2008. gada krīze lika sarosīties, un kopš tā laika arī pievērsāmies svaigpiena ražošanai. Pārdošanas rādītājus lēnām kāpinām.

Apsaimniekojamās platības ir virs 500 hektāriem, no kuriem ap 300 ha ir pašu īpašumā. Lielākā daļa lauku atrodas ap saimniecības centru. Katru gadu kādas platības nāk klāt, cenšamies pēc iespējas zemi iegādāties. Graudaugi aizņem nedaudz virs 100 ha, bet atlikušajās platībās aug lopbarība – 90 ha kukurūza, pārējais zālāji. Augsnes ir dažādas pat viena lauka ietvaros. Tālākais lauks atrodas 15 kilometru attālumā no saimniecības centra. Uzņēmumā strādā vidēji 37 darbinieki.

Tehnikas parkā ir sešas Scania kravas automašīnas, kas iegādātas lietotas, un arī cenšamies pašu spēkiem tās remontēt. Svaigpiena transportēšanai ir divi refrižeratori, no kuriem viens darbojas ar saspiesto dabasgāzi jeb CNG. Šo auto iegādājāmies Somijā. Kravas mašīnas izmantojam arī lopbarības transportēšanai no lauka, kā arī ar mucām vedam uz tīrumiem digestātu. Jau trīs gadus mums ir šķidrmēslu šļūteņu sistēma 2,3 km garumā, kas ļoti efektīvi palīdz veikt digestāta izkliedi.

Traktoru parkā ir arī vecā padomju tehnika: trīs MTZ un divi T-150, taču galvenie darbu darītāji, protams, ir mūsdienīgi traktori: četri Case IH un viens Claas Axion 810. Jaudīgākais Case IH modelis ir 240 CVX Puma, tad seko 145 Maxxum un 150 Maxxum. Šie visi ir divus trīs gadus veci traktori, bet vecākais Case IH 105 jau nostrādājis 18 tūkstošus motorstundu. Claas Axion 810 (2010) nostrādājis 10 tūkstošus motorstundu, un tam nesen kapitāli remontējām dzinēju – savlaicīgi, lai neapstājas uz lauka.

Lopbarības sagatavošanai kalpo Claas Jaguar 840 pašgājējsmalcinātājs (1996), kā arī divus gadus vecas Kverneland pļaujmašīnas – frontālā un sānu. Pērn iegādājāmies jaunu rituļu presi Case IH RB455. Vēl ir divi Claas grābekļi – ar diviem un četriem rotoriem. Lietoto tehniku parasti meklējam paši un palīdzam arī citiem zemniekiem. Nākotnē ir doma iegādāties vēl vienu lietotu Claas Jaguar. Starp citu, labības kombaina pašiem sava nav. Tehnikas jomā sadarbojamies ar kaimiņiem un cenšamies šo kooperāciju attīstīt.

Fermā ir neaizstājami dažādi teleskopiskie iekrāvēji: JCB 535-95 Agri Super (2011; 15 600 h), JCB 536-60 Agri (2014), Schaffer 3545 (2017) un Striegel, kas pirkts lietots. Ir arī Kverneland salmu smalcinātājs.

Zemturos jau pusotra gada kalpo Baltijā vienīgais elektriskais barības dalītājs–mikseris Siloking Selfline e-Truck 1408 (tests publicēts profi Latvija 7/2019). Šo elektriskās piedziņas pašgājēju izvēlējāmies tāpēc, ka paši no biogāzes ražojam elektrību, un tas ir tikai loģisks solis – izmantot savu enerģiju un censties būt pašpietiekamiem. Konkrēto modeli mums piegādāja pa tiešo no Hannoveres izstādes. Sākumā rūpnīcas pārstāvji bija diezgan piesardzīgi, lai šāda tipa dalītāju pārdotu uz Baltijas valstīm (iespējams, auksto ziemu dēļ). Tad brālis Viesturs kopā ar Dotnuva Baltic pārstāvi Edgaru Leimani devās uz rūpnīcu visu pārrunāt ar inženieriem. Jāteic, ar mašīnu esam apmierināti, ziemā problēmu nav, un mūsu apstākļiem šis modelis ir ļoti atbilstošs. Lopus barojam divas reizes dienā, un tad tam nepieciešama akumulatoru uzlādēšana, ko veicam naktī. Viena miksera izmērs ir piemērots, jo var labi samaisīt mazāku barības devu kādai atsevišķai dzīvnieku grupai. Ikdienas izmaksas ir ievērojami samazinājušās, izmantojot šo elektrisko dalītāju, jo elektrība ir daudz lētāka par dīzeļdegvielu. Barību piestumjam reizi stundā ar mazo Schaffer iekrāvēju.

Vēl tehnikas parkā ir Latvijā ražota Bewo šļūce, Lemken diski un sējmašīna, Kverneland četrkorpusu arkls, Bogballe minerālmēslu kliedētājs un Hardi miglotājs. Transportēšanas darbiem kalpo divas Western piekabes zaļajai masai, Āzenes piekabe, treileris tehnikas pārvadāšanai un Joskin muca ar šķidrmēslu izkliedētāju.

Vieglā komerctransporta jomā ir Volkswagen Caddy, kurš arī darbojas ar CNG, kā arī Volkswagen Transporter un Mercedes-Benz Sprinter.

Nākotnē gaidām iespēju iegādāties ar elektrību vai saspiesto dabasgāzi darbināmus traktorus un citu tehniku. Arī paši esam sākuši savu ceļu uz pašpietiekamu degvielu – ar savām zināšanām pārbūvējam tehniku uz alternatīvu degvielas veidu, bet par to vairāk varēsim pastāstīt kādā no nākamajiem profi Latvija žurnāla numuriem.

PROFI LATVIJA NR.24 (7/2020)