Pašu ataudzēts ganāmpulks un pašu ražota lopbarība
AS Lopkopības izmēģinājumu stacija Latgale nodarbojas ar piena lopkopību un augkopību. Uzņēmums savu ganāmpulku pilnībā nodrošina ar pašu saražotu lopbarību un dod darbu 65 novada iedzīvotājiem.
Par saimniecības attīstību un pieredzi tehnikas parka veidošanā stāsta valdes priekšsēdētāja Valentīna Sarkane.
- Uzņēmumā sāku strādāt 1987. gadā par ekonomisti. Tolaik tas vēl saucās Valsts lopkopības izmēģinājumu stacija Latgale. 1998. gadā uzņēmums tika privatizēts un kļuva par akciju sabiedrību Lopkopības izmēģinājumu stacija Latgale. Sākumā mums bija tikai ēkas, 400 gotiņas un tehnika, bet zemi vajadzēja nomāt. Strādājām un pakāpeniski attīstījāmies, pirkām zemi.
2016. gadā uzcēlām jaunu fermu ar GEA slaukšanas karuseli 36 vietām, bet 2018. gadā tai pabeidzām otro kārtu. Pašlaik mums ir 700 liellopi, no kuriem 600 ir slaucamas govis. Visas piena devējas ir tīršķirnes Holšteinas melnraibās. Vecajā fermā tiek turēti jaunlopi. Jāpiebilst, ka ganāmpulku ataudzējam paši. Katru dienu 16 tonnas piena nododam pārstrādei uzņēmumam Preiļu siers.
Lopbarības ražotnīte
Paši saražojam gan rupjo lopbarību, gan graudus. 2019. gadā uzbūvējām jaunu graudu pieņemšanas, uzglabāšanas un kaltes kompleksu ar lopbarības sagatavošanas ražotni. Visu lopbarību saražojam paši – no malas pērkam tikai piedevas. Tas ļauj justies droši un varam gatavu lopbarību piedāvāt arī citām saimniecībām. Somijā tapusī lopbarības ražotne faktiski ir konteiners, kas pielāgots šai konkrētajai tehnoloģijai, kuras kapacitāte ir ap 2,5 tonnām lopbarības stundā. Barība tiek veidota pēc receptes, kas ir automātiski ievadīta. Viss process ir automatizēts, lai veidotu devas, sajauktu tās un veiktu daudzas citas funkcijas.
Pašlaik saimniecībā strādā 65 darbinieki, apsaimniekojamā platība ir 1800 hektāru, no kuriem 300 nomājam, bet pārējās platības ir īpašumā. Graudaugi aizņem ap 1000 hektāru, 150 hektāros audzējam kukurūzu, bet atlikušajās platībās ir zālāji, dabīgās pļavas, zirņi.
Augsnes ir vidēji auglīgas, dažādas un diezgan akmeņainas. Katru gadu no tīrumiem nākas lasīt akmeņus. Lauki lielākoties ir tuvākajā apkārtnē, bet tālākais atrodas 10 kilometru attālumā no saimniecības centra. Lielākais tīrums ir 70 hektāru platībā, taču pārsvarā lauki nav īpaši lieli.
Traktori un cita tehnika
Sākumā pārsvarā bija padomju laika tehnika, arī tagad vēl ir saglabājušies vairāki Belarus traktori. Kopš 1998. gada visa tehnika ir pirkta jauna, taču ja raugās pēc ražotājiem, tad tehnikas parks ir ļoti raibs. Pēdējā laikā sanāca tā, ka bieži vien bija jāizvēlas tā tehnika, kas pieejama bez pārāk ilgas gaidīšanas. Nereti dīleri bija spiesti atzīt, ka jāgaida vismaz gads un vēl nav precīzi zināms cik konkrētā tehnikas vienība tad maksās.
Traktoru parkā ir pieci dažādu modeļu un vecuma Valtra traktori un tuvākajā laikā to skaitu papildinās jauns Valtra T 255. Vēl mums ir divi Massey Ferguson – 7624 un 5440, divi Claas Axion 850 un pats jaudīgākais saimniecības traktors – John Deere 8370R.
Ražu novācam ar trīs kombainiem: Claas Lexion 5300 (6,8 m heders), Claas Tucano 340 (6,1 m heders) un New Holland CX 6080 (6,1 m heders). Skābbarība tiek sagatavota ar pašgājējsmalcinātāju Claas Jaguar 840. Vēl ir arī teleskopiskie iekrāvēji – divi Manitou un viens JCB.
Jaunākais iepirkums mums ir vairākas Kuhn tehnikas vienības no uzņēmuma Silja: Optimer L 6000 disku kultivators, Espro 6000 R sējmašīna, Axis 50.2 H-EMC-W minerālmēslu izkliedētājs, Optimer 24 metru smidzinātājs un Merge Maxx 950 lenšu vālotājs. Ar jaunajiem Kuhn Optimer diskiem 200 hektāros sāksim izmēģināt augsnes minimālās apstrādes tehnoloģiju. Taču pārsvarā pielietojam aršanu, tādēļ ir trīs Kverneland seškorpusu arkli un viens astoņkorpusu Gregoire Besson. Vēl no augsnes sagatavošanas tehnikas mums ir Väderstad Carrier 4000 disku kultivators un Väderstad veltņi Rexius Twin 550, kā arī Rollex 620 ar sīksēklu sējmašīnu. Tāpat ir Väderstad Tempo sešrindu precīzās sējas sējmašīna un Horsch Pronto 6DC sējmašīna.
Lopbarības sagatavošanai ir Fella trīskāršās pļaujmašīnas kombinācija. Salmus presējam ar divām McHale F5500 presēm un Claas Rollant 375 RC. Salmus izmantojam arī fermas apkurināšanai – mums ir īpašs katls, kurā tiek dedzināti salmu rituļi.
Vēl var pieminēt, ka mums ir nesen iegādāta Lametris skābbarības piekabe, kā arī divas Umega 38 m3 piekabes. Lopbarības izdalei kūtī ir BvL V-Mix barības mikseris, bet lopbarības piestumšanu veic robotiņš.
PROFI LATVIJA NR.35 (2023-4)
Foto: Viesturs Ozoliņš
Jūs varētu interesēt arī
INTERVIJA AR LAUKSAIMNIEKU: Kaspars Putrālis, Smiltenes novada Bilskas pagasta z/s Kalējiņi 1
Zemnieku saimniecībā Kalējiņi 1 pirmoreiz viesojāmies tieši...
INTERVIJA AR LAUKSAIMNIEKU: Saldus novada Blīdenes pagasta SIA Rāvas
SIA Rāvas vadītājs Uldis Ķirsis juniors stāsta par uzņēmuma...
INTERVIJA AR MEŽSAIMNIEKU: Meža Enerģija SIA
Par SIA Meža Enerģija pirmsākumiem un izaugsmi stāsta uzņēmu...