Menu




INTERVIJA AR LAUKSAIMNIEKU – Auces novada Bēnes pagasta SIA Tand Ukri

Intervija 28.07.2021   

image for article


Tand Ukru eksperimentētāji

SIA Tand Ukri ir liels lauksaimniecības uzņēmums, kura centrs atrodas Zemgalē, Auces novadā. Jau vairākus gadus visās platībās tiek izmantota tikai tiešā sēja, bet nesen saimniecībā uzsākta novatoriska komposta sagatavošanas tehnoloģija.

Uzņēmuma apsaimniekojamā platība ir ap 5000 hektāru. Kuļami sējumi aizņem 4500 hektārus, no kuriem 2000 hektāros tiek audzēti kvieši, kā arī mieži, bet pa aptuveni 1000 hektāriem ir rapši un pupas, 250 hektāru platībās tiek audzēti zālāji kompostam un vēl 250 hektāros zālāji sēklām.

Tīrumi ir diezgan izkliedēti piecos pagastos Zemgalē un Kurzemē. Tālākie lauki ir 40 kilometru attālumā no saimniecības centra. Vairāk nekā 90% platību ir uzņēmuma īpašumā. Augsnes gan nav tik auglīgas kā Zemgales centrā – pārsvarā smilšmāls.

Uzņēmumā strādā 30 darbinieki, no kuriem 23 ir mehanizatori, kuri nodarbojas arī ar tehnikas remontu.

 

 

SIA Tand Ukri direktors Kristians Zingelmans (Christian Singelmann) stāsta par savu nonākšanu Latvijā un viņa vadītā uzņēmuma pirmsākumiem.

- Esmu studējis tehniku, lauksaimniecību un ekonomiku. Mana tēva saimniecībā Vācijā nebija iespēju attīstīties, jo tā ir pārāk maza un mēs esam trīs brāļi. Pēc studijām pāris gadus strādāju Kanādā un tur iepazinos ar latviešiem no emigrantu diasporas. Pateicoties tam, deviņdesmito gadu vidū atbraucu uz Latviju un sāku darboties vairākos ar lauksaimniecību saistītos projektos, biju izveidojis arī pats savu saimniecību.

Tand Ukri pieder īru uzņēmējam Timam Kellijam, kurš savu kapitālu ir nopelnījis elektronikas nozarē, ar lauksaimniecību viņa bizness nav saistīts. Taču daļu sava kapitāla viņš nolēma ieguldīt lauksaimniecībā Austrumeiropā, tai skaitā arī Latvijā. Tand Ukri ir dibināts 2001. gadā, bet es uzņēmumā sāku strādāt 2010. gadā, kad tā apsaimniekojamās platības bija 4000 hektāru. Tagad esam izauguši līdz 5000 hektāriem. Cenšamies atrast optimālo augsnes apstrādes, sējas un mēslošanas tehnoloģiju, kas būtu atbilstošākā mūsu uzņēmuma apstākļiem.

Nevienam neuzbāžos ar savu viedokli un neuzskatu ka esmu gudrāks par citiem un zinu, kā ir pareizāk. Vienkārši mēs eksperimentējam un meklējam labāko tehnoloģiju, kas ļautu saimniekot efektīvāk. Mēs joprojām mācāmies un cenšamies iepazīties ar nozares jaunumiem. Kopā ar kolēģiem esam regulāri apmeklējuši Eiropas lielākas lauksaimniecības izstādes, lai uzzinātu visu jaunāko.

Esmu personīgi pazīstams ar Džefu Klaidonu – Claydon uzņemuma dibinātāju un īpašnieku. Viņš ir liels tiešās sējas entuziasts. Savulaik palīdzēju viņa sējmašīnas prezentēt Vācijā Agritechnica izstādē un arī pats šo tehnoloģiju sāku izmēģināt Latvijas apstākļos. Starp citu, mums saimniecībā ir pati pirmā Claydon ražotā 8 metru sējmašīna.

 

Tālāk uzņēmuma vadītājs kopā ar tehnisko menedžeri Ritvaru Tiško un agronomu Andri Sabitovu stāsta par uzņēmuma attīstību un izmantotajām tehnoloģijām.

- Rūpīgi pieejam augsnes sastāva analīzēm mūsu tīrumos un cenšamies augsni pēc iespējas uzlabot.

Būtībā nav jautājuma – art vai neart, jāskatās efektīvākā tehnoloģija konkrētajos apstākļos. Galvenais, kādi ir tavi lauki un zeme. Ļoti svarīgi ir iepazīt savu tīrumu augsni un mācīties par dažādām apstrādes tehnoloģijām.

Tiešo sēju (Strip Till) savulaik uzsākām ar Claydon sešmetrīgo sējmašīnu un kopš tā laika vairs aršanu neizmantojam. Pašlaik strādājam ar 2017. gada Claydon 8 metru sējmašīnu, kurai uz tehniskās informācijas plāksnītes ir skaitlis viens, proti, tā ir pirmā Claydon šā modeļa sējmašīna. Ar to jau ir apstrādāti 12 tūkstoši hektāru.

Agritechnica izstādē noskatījām franču ražotāja Novag jauno No Till tehnoloģijas sējmašīnu ar astoņu metru darba platumu un kāpurķēžu šasiju. Sākām eksperimentēt ar šo tehnoloģiju un salīdzināt rezultātus ar Strip Till. Ideja ir atrast konkrētiem apstākļiem piemērotāko tehnoloģiju un saprast kādi ir rezultāti ilgtermiņā. Dažādas informācijas ir sarakstīts daudz, taču mums svarīgākais ir pašiem pārliecināties praksē. Jāteic, ka No Till sējmašīna nodrošina vienmērīgāku sējas dziļumu. Sausos apstākļos Novag strādā ideāli – minimāla augsnes struktūras izkustināšana saudzē mitrumu. Turpretī mitrā laikā smagā Novag sējmašīna (pašmasa 21 tonna, ar pilnu sēklu tvertni 24 tonnas), neraugoties uz kāpurķēžu šasiju, diezgan pamatīgi noblietē augsni un pat lielajam Claas Xerion to nav viegli pavilkt. Eksperimentējām arī ar kāpurķēžu traktoru – bija labāk, taču ir plāns izmēģināt jaunāko šāda tipa Novag sējmašīnu ar deviņu metru platumu, kas turklāt būšot vieglāka. Pašlaik notiek sarunas ar ražotāju un iespējams, ka nākamsezon saņemsim pirmo šā modeļa sējmašīnu un varēsim to kārtīgi notestēt. Mums ir plāns pāriet uz 9 metru soļa darba platumiem.

Savukārt Claydon sējmašīna ir universālāka, taču darbā ne tik precīza – sēklas izvietojums nav absolūti vienāds, augšanas regulatorus nevar efektīvi pielikt un ir grūti sasniegt nepieciešamo izsējas normu. Mums nepieciešami precīzi divi centimetri. Pieredze liecina, ka Claydon ir ļoti laba pupām un rapsim, taču pirms šīs sējmašīnas nepieciešams rugaini apstrādāt, it īpaši, ja ir atstāti augsti rugāji. Tādēļ mums ir arī Claydon salmu ecēšas, jo svarīgs ir salmu menedžments.

Taču vēlamies vairāk eksperimentēt ar No Till tehnoloģiju, tādēļ rūpīgi sekojam līdzi arī citu ražotāju jaunākajiem izstrādājumiem.

 

 

Pirms nedaudz vairāk nekā gada uzsākām jaunu lietu – komposta ražošanu. Tagad ar pašu saražoto kompostu varam gadā nomēslot 1000 hektārus un pie šāda apjoma pagaidām arī paliksim. Laukos, kuros nevar sēt ziemājus, audzējam zālājus – 200 hektāru platībās, no kurām aptuveni 50 hektārus sastāda buferjoslas. Komposts lieliski noder, lai augsnē labāk saglabātu slāpekli. Kompostu veidojam no zāles, vistu mēsliem, salmiem un šķeldas. Bezaršanā kompostu ir vieglāk iestrādāt augsnē un tas nesmird, salīdzinot ar dzīvnieku mēsliem. Taču galvenā komposta priekšrocība ir iespēja samazināt izlietoto minerālmēslu apjomu.

Par šo komposta tehnoloģiju uzzinājām Francijā, kad apmeklējām Novag firmas organizētās lekcijas par dažādām augsni saudzējošām tehnoloģijām. Tur arī radās ideja pašiem izmēģināt komposta ražošanu un pielietošanu. Iegādājāmies īpašu komposta stirpas maisītāju, kas nepieciešams lai komposta masa labāk veidojas un pārāk nesakarst – tā ir austriešu ražojuma mašīna Kompost Sistems CMC 3505T. Komposts labvēlīgi izmaina augsnes mikrobioloģiju, jo ļauj samazināt ķīmisko minerālmēslu izmantošanu.

 

 

Traktoru parkā ir Fendt 724 Vario un Fendt 516 Vario (abi 2016. gada), divi Claas Axion 820 (abi 2012. gada) un divi Claas Xerion 5000 (abi 2017. gada). Xerion traktori velk abas lielās sējmašīnas. Vēl ir divi teleskopiskie iekrāvēji Manitou MLT 840 (2016. un 2018. gada) un universālais ekskavators JCB 4CX (2007. gada).

Kombainu flote sastāv no četriem pilnīgi vienādiem Claas Lexion 760 (visi 2018. gada), kuriem ir kāpurķēdes un teju maksimālais pieejamais aprīkojums ar jaunākajām tehnoloģijām.

Pie pašgājējtehnikas vēl jāmin miglotāji Horsch Leeb PT 270 (2011. gada), Fendt Rogator (2018. gada) un nesen pasūtītais jaunais Fendt Rogator 655 ar 36 metru darba platumu.

Ūdeni miglotājiem pievedam ar auto cisternu. Slāpekli iestrādājam šķidrā veidā ar KAS. Fosfora mēslojumu arī iestrādājam šķidrā veidā. Tādēļ šķidrajam mēslojumam saimniecībā ir uzbūvēta īpaša tvertne ar 1000 tonnu ietilpību – ar to pietiek vienam gadam. Ar miglošanu parasti nodarbojas trīs cilvēki un strādā divās maiņās. Skatoties pēc situācijas, miglojam arī pa nakti. Pašlaik ir arī astoņus gadus vecs Bogballe minerālmēslu kliedētājs, bet esam jau pasūtījuši jaunu Kuhn Axis ar sekciju kontroli. Pirms četriem gadiem sākām visu tīrumu kaļķošanu, tādēļ iegādājāmies divasu 16 tonnu piekabināmo kliedētāju Gustrower. Tagad saviem laukiem minerālvielu līmeni esam pacēluši un šī lielā kliedētājpiekabe īsti vairs nav vajadzīga.

 

 

Tehnikas parkā ir divi Scania kravas vilcēji, jo mums ir diezgan lieli attālumi starp apsaimniekojamām platībām. Vienai no vilcēju piekabēm ir uzstādīts pārkraušanas šneks. Vēl ir arī traktoriem paredzētas piekabes Annaburger, Bergmann un Umega. Intensīvāko darbu laikā ņemam klāt kravas autotransporta ārpakalpojumu.

Augsnes apstrādes tehnikas klāstā ir Lemken Rubin diski (8 m) un kultivators Karat (7 m). Vēl ir divi 8 metru veltņi – HE-VA un Guttler. Citas augsnes apstrādes tehnikas vairs nav, taču dažu jauniegūtu platību un buferjoslu iekopšanai droši vien vajadzēs iegādāties kādu arklu un kultivatoru.

Kompostam nepieciešamās zaļās masas sagatavošanai ir pļaujmašīnas Pöttinger Novacat trīskāršā kombinācija (8,6 m) un Pöttinger Euro Top grābeklis (8 m). Kompostējamās masas efektīvākai savākšanai un galvenais – izklāšanai stirpā, plānojam iegādāties zālāja savācējpiekabi.

Uzņēmumā darba vajadzībām ir arī četri pikapi – divi Toyota Hilux un divi Volkswagen Amarok, kā arī Mercedes-Benz Sprinter ar kravas kasti un KIA Sportage.


PROFI LATVIJA NR.26 (2021-2)

 

 

 

 

 





gallery image
gallery image
gallery image
gallery image
gallery image
gallery image
gallery image

Jūs varētu interesēt arī


Intervija

INTERVIJA AR LAUKSAIMNIEKU – Mazsalacas novada Sēļu pagasta z/s Kalves

Zemnieku saimniecībā Kalves attīstībai cenšas pēc iespējas i...

Intervija

INTERVIJA AR MEŽSAIMNIEKU – R GRUPA

Uzņēmums R GRUPA daudzus gadus pieder Latvijas mežsaimniecīb...

Intervija

INTERVIJA AR MEŽSAIMNIEKU – PATA grupa

PATA grupas darbības jomas: mežsaimniecība, mežizstrāde, zāģ...