Stiga RM – no neliela ģimenes uzņēmuma līdz Latvijas veiksmes stāstam
Kokrūpniecības uzņēmums Stiga RM jau vairāk nekā 30 gadu krājis pieredzi, lai kļūtu par savas jomas līderi, kas piegādā produkciju visā pasaulē.
Stiga RM īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Andris Ramoliņš stāsta par to, kā aizsākās uzņēmuma darbība, kā tas attīstījās un kā tika veidots tehnikas parks.
– Stiga RM savu darbību sāka 1994. gadā. Uzņēmumu dibināja mans tēvs, bet es kompānijai pievienojos četrus gadus vēlāk. Sākām ar meža cirsmām. Tolaik man nebija naudas, lai izbraukātu no Birzgales līdz Smārdei, tāpēc paliku nedēļu mežā, dzīvojot savā Ford Scorpio. Atceros, ka toreiz zāģēšanas apjoms bija 300 kubikmetru mēnesī, bet tagad ir 2000 kubikmetru dienā. Par to nedaudz nāk smiekli, bet tobrīd pašiem šķita, ka baigi nopietni darbojamies.
Uzņēmuma pirmais veiksmes stāsts bija vējgāzes. Ja bija tehnika un iespējas, tad var teikt, ka koks mežā tolaik bija praktiski par velti. Tādā veidā 2005. gadā nopelnījām pirmo miljonu.
Tepat līdzās atrodas pirmais iegādātais angārs, kurš savulaik bija kalpojis padomju armijai. Pats brīnos, kā mēs tur varējām strādāt, bet tagad žēl to nojaukt. 2010. gadā Tukumā uzbūvējām biroju un darbnīcas.
Nemitīga attīstība
Esmu sapratis, ka man ļoti patīk strādāt. Mans hobijs ir attīstīt ražošanu, komplektēt jaunas komandas, braukāt pa pasauli un gūt iespaidus no lielo uzņēmumu rūpnīcām. Austrālija, Horvātija, Čīle, Dienvidāfrika... Tā esam aizguvuši daudz zināšanu, kuras integrējam savā uzņēmumā. Latvijā neviens uzņēmējs nav tik bagāts, lai nodarbotos ar eksperimentiem un gadā nodzesētu 70 miljonus eiro. Tāpēc ir labi pašpikot no citiem jeb būt first followers.
2015. gadā Kuldīgā iegādājāmies bankrotējušu rūpnīcu. Ar šodienas pieredzi gan jāteic, ka vieglāk būtu klajā vietā attīstīt ražošanu, jo Kuldīgā bija jāiegulda liels un sarežģīts darbs, lai rūpnīcu paplašinātu un aprīkotu ar modernām iekārtām. Nācās ļoti pielāgoties esošajiem apstākļiem, jo ražošanas teritorija pakāpeniski auga. Taču tagad ražotne ir ļoti moderna. Tur ražoto bērza saplāksni eksportējam pa visu pasauli. Kuldīgā esam lielākais ražotājs un lielākais darba devējs – vairāk nekā 250 cilvēkiem.
2019. gadā Tukumā uzcēlām metālapstrādes rūpnīcu. Tur tiek ražotas dažādu iekārtu un mašīnu sastāvdaļas, piemēram, kausi un izbīdāmās strēles.
Nesen Ogrē izsolē iegādājāmies kokzāģētavu no SIA Rīgas meži un pašlaik būvējam lielformāta un nestandarta saplākšņu rūpnīcu, kas būs papildinājums Kuldīgas rūpnīcai, jo tur vairs nav kur paplašināties.
Tikko Tukumā atklājām akustisko plātņu rūpnīcu, būtiski paplašinot produkcijas klāstu un ienākot apdares materiālu segmentā ar jaunu zīmolu Sonablock. Plānots, ka rūpnīca ik gadu saražos vairāk nekā 4,5 miljonus kvadrātmetru plātņu. Ražošanas process ir pilnībā automatizēts – ar augstu robotizācijas līmeni un mākslīgā intelekta risinājumiem. Kopumā investēti 34 miljoni eiro. Būtiska daļa no ražošanas infrastruktūras radīta pašu spēkiem – teju 30% rūpnīcas iekārtu saražotas Stiga RM Metāls metālapstrādes rūpnīcā.
Uzskatu, ka nozares nākotne nav saistīta ar lielākiem apjomiem, bet ar gudrāku resursu izmantošanu. Kvalitātes un cenas attiecība ir mūsu galvenā priekšrocība. Stiga RM ir pilnīga kontrole pār visu ražošanas ciklu – no koka stāda līdz gatavam produktam, tādējādi varam nodrošināt nemainīgi augstu kvalitāti, konkurētspējīgu cenu un uzticamu rezultātu katrā plātnē.
Atgriežoties pie uzņēmuma kopumā, varu teikt, ka veiksmes atslēga ir komanda. Esam attīstījušies tik tālu, ka šogad uzņēmumā nodarbināsim jau teju 700 darbinieku. Tas viss noticis ar grūtu darbu vairāku gadu garumā.
2025. gadā izstrādājām cirsmas un īpašumus 470 000 m3 apjomā. Nepieciešamos bērzus un egles piegādājām gan Kuldīgas, gan Tukuma rūpnīcām, bet pārējo sortimentu citiem klientiem Latvijā.
Kravas transports
Savulaik 22 gadu vecumā Vācijā iegādājos pirmo baļķvedēju. Tas bija 2002. gads. Neilgi pēc tam Zviedrijā nopirku otru kravas auto. Tolaik trūka līdzekļu, tāpēc darījums notika uz parāda. Iemaksāju 10 000 dolāru un sarunāju, ka 30 000 atdošu vēlāk. Maksājot katru mēnesi, visu godīgi atdevu.
Pirmos jaunos kokvedējus nopirkām 2007. gadā – pēc tam, kad sapratām, ka ar vecu tehniku nevaram nodrošināt darbu izpildi, jo vienā brīdī bija tā, ka lielākā daļa mašīnu ir salūzušas.
Tagad mums ir 60 kokvedēju – kādi 45 Scania un 15 Volvo. Vēl ir seši šķeldas vedēji un divi treileri meža tehnikas transportēšanai. Ar katru mašīnu strādā divi vai trīs autovadītāji. Nobraukuma rekords vienai mašīnai ir 370 tūkstoši kilometru gadā. Lai šādam autoparkam darbs būtu maksimāli efektīvs, jāskaita katrs cents, patērētais litrs un nobrauktais kilometrs – ar to mums nodarbojas loģistikas departaments. Aptuveni 20% no pārvadātajiem kokmateriāliem ir pašu vajadzībām, bet atlikušās kravas ir pakalpojums juridiskām personām.
Mežizstrādes tehnika
Līdz 2018. gadam mežizstrādes darbus ņēmām ārpakalpojumā. Taču tas ir diezgan nestabils variants, jo tiem uzņēmumiem tehnika ir veca un bieži lūst. Kokapstrādes rūpnīcai ļoti svarīga ir regulāra apgāde ar kokmateriāliem, tādēļ kļuva skaidrs, ka jāiegādājas sava tehnika. Faktiski var teikt, ka kopš 2018. gada esam pilna cikla uzņēmums – no meža stādīšanas un kopšanas līdz mežizstrādei un ražošanai.
Tātad 2018. gadā iegādājāmies pirmos divus Ponsse meža mašīnu komplektus – divus jaunus harvesterus un divus jaunus forvarderus. Pēc gada sekoja trešais komplekts. Pašlaik Stiga RM tehnikas parkā ir septiņi harvesteri Ponsse Ergo un septiņi forvarderi Ponnse Buffalo. Vēl ir divi mazāki forvarderi Ponsse Elk un John Deere 910G, taču tie mūsu apstākļiem ir par mazu un, strādājot ar maksimālo slodzi, biežāk lūst. Turklāt mitros apstākļos mazie modeļi grimst pat ātrāk nekā lielie. Līdz ar to var teikt, ka mēs ar pirmo piegājienu trāpījām ar pareizajiem modeļiem, ko apliecina arī tālākie eksperimenti. Mums jau ir noslēgts līgums par jauna Ponsse tehnikas komplekta iegādi, kam jāierodas rudenī.
Ponsse meža tehniku sākotnēji izvēlējāmies tāpēc, ka vietējais dīleris vienkārši bija aktīvāks. Ar laiku sadarbība ar Baltic Agro Machinery nostiprinājās, jo viņu kā dīlera un arī Ponsse rūpnīcas attieksme ir ļoti pretimnākoša, arī serviss mūs pamatā apmierina. Ja ir kādas atkārtotas problēmas ar tehniku, rūpnīca ņem izdevumus uz sevi un cenšas pilnveidot problemātisko mezglu vai detaļu. Tiesa, sākumā mums bija grūti atrast operatorus. Vismaz Kurzemē neviens negribēja mācīties Ponsse vadību. Taču ar laiku darbiniekus sameklējām un apmācījām. Nu jau daudzi izvēlas Ponsse tehniku, jo redz, ka tā ir uzticama un serviss labs.
Mums jau pāris gadu ir sava operatoru mācību un treniņu klase ar Ponsse simulatoru, kurā instruktora pavadībā reizi gadā uzlabo prasmes arī esošie operatori. Analizējam datus no visām mūsu meža mašīnām un tad varam piesekot labāko operatoru sniegumam, un nodot viņu prasmes citiem. Ar simulatoru operators var nostabilizēt kustības un, netērējot degvielu un neko nesalaužot, pilnveidot savas prasmes. Pilnīgus iesācējus gan darbā neņemam – jābūt vismaz pieredzei darbā ar forvarderu. Lai cilvēkam vismaz kaut cik ir saprašana par darbu mežā, par kokiem, sortimentu. Ar katru meža mašīnu mums strādā trīs vai četri operatori.
Meža tehnikas parkā ir arī lielais šķeldotājs Albach Diamant 2000, kuru iegādājāmies 2022. gadā, kad šķeldas cena uzskrēja debesīs. Meža darbiem ir arī divi JCB kāpurķēžu ekskavatori.
Savu mežu kopšanai esam iegādājušies kompakto meža mašīnu Terri komplektu. Mums ir 13 000 hektāru meža, un tur tos izmantojam. Doma ir tāda, ka cenšamies iespējami samazināt laiku koka izaudzēšanai. Mērķis ir bērzam samazināt augšanas laiku uz pusi, proti, līdz 17–22 gadiem. Ar Teeri tad arī veicam kopšanu, ņemam ārā sliktākos kokus. Pirmo kopšanu bērzam veicam, kad tas izaudzis ap 16 cm diametrā. Terri mašīnas ir salīdzinoši vieglas, šauras un aprīkotas ar divām ķēdēm, arī ar pietiekami lielu atbalsta laukumu. Savukārt kabīne ir gana plaša un ērta. No biznesa viedokļa šādam darbam, protams, nav tūlītēja ieguvuma, taču mēs strādājam nākotnei.
PROFI LATVIJA NR.47 (2026-05)
