Latvijas vadošais nebanku aizdevējs AgroCredit Latvia paplašina darbību un pievēršas meža nozarei. Par uzņēmuma plāniem un klientu iespējām ar profi Latvija sarunājas AgroCredit Latvia valdes priekšsēdētājs Ģirts Vinters un pārdošanas vadītājs Ainārs Dreimanis.
AgroCredit Latvia līdz šim asociējās ar lauksaimniecības kreditēšanu. Kāpēc esat nolēmuši paplašināt darbību un piedāvāt finansējumu tieši meža nozarei?
Ģirts Vinters (Ģ.V.): Jau 15 gadus finansējam lauksaimniekus un esam ar dziļu nozares izpratni. Pazīstam klientus, pazīstam biznesu, līdz ar to spējam pieņemt labākus kredītu piešķiršanas un vadīšanas lēmumus nekā tie finansētāji, kuriem nav šādas specializācijas vai zināšanu.
Līdztekus esam palielinājuši savu kredītportfeli līdz 25 miljoniem eiro un vēlamies attīstīt savu uzņēmumu tālāk. Tieši tālab tika izveidota stratēģiska sadarbība ar Signet Bank, kas pirms pusotra gada kļuva par mūsu līdzīpašnieku, nodrošinot papildu resursus kreditēšanai.
Runājot par darbības paplašināšanu, jautājums bija, vai plesties ģeogrāfiski vai nozaru ziņā, un mēs pieņēmām lēmumu par labu otrajam variantam.
Kāpēc tieši meža nozare? Tam par labu runā daudzi argumenti – tāpat kā lauksaimniecība, meža nozare ir viens no vadošajiem eksportētājiem, daudzi lauksaimnieki ir arī meža zemju īpašnieki, un abas nozares pārrauga viena ministrija. Papildus tam daudzi mūsu sadarbības partneri tirgo gan lauksaimniecības, gan meža tehniku, līdz ar to pilnu pakalpojumu klāstu varam nodrošināt arī viņiem.
Ainārs Dreimanis (A.D.): Tas, ko mēs redzam, ir dabiska sinerģija – daudziem lauksaimniekiem pieder arī meži, un vienai daļai tas ir nopietns bizness paralēli lauksaimniecībai. Mums jau ir bijuši darījumi šajā sektorā, tāpēc plašāka ienākšana ir likumsakarīga.
Tāpat kā lauksaimniecībā, arī meža nozarē valda cikliskums un ir specifiskas vajadzības, tāpēc piedāvājam pielāgotus finanšu risinājumus.
Es gribu teikt, ka mēs saprotam nozari, līdz ar to “ejam mežos” ar jaunām ambīcijām.
Kādus finanšu produktus piedāvāsiet meža nozares pārstāvjiem?
Ģ.V.: Tie ir trīs grupu produkti, kas jau pazīstami no lauksaimniecības nozares. Ilgtermiņa finansējums ir paredzēts īpašumu iegādei un citiem lieliem ieguldījumiem. Apgrozāmo līdzekļu finansēšana ir domāta ikdienas vajadzībām: algām, degvielai, remonta izdevumiem, cirsmu iegādei un tamlīdzīgi. Tiek apstiprināta kredītlīnija, un klients to izmanto un atmaksā atbilstīgi ieņēmumiem. Treškārt, mēs piedāvājam finanšu līzingu tehnikas iegādei vai refinansēšanu. Runa ir ne tikai par jaunu, bet arī lietotu tehniku.
A.D.: Jāpiebilst, ka mēs labi saprotam – klientiem nepieciešams ātrums un elastība lēmumu pieņemšanā, un mēs to varam nodrošināt.
Meža nozari jau tagad finansē gan lielās bankas, gan specializētie līzinga uzņēmumi. Ar ko AgroCredit Latvia plāno izcelties, piesaistot klientus?
Ģ.V.: Mūsu nišu un rokrakstu saglabāsim tādu pašu kā lauksaimniecībā. Ko tas nozīmē? Pirmkārt, tā ir nozares pārzināšana. Otrkārt, salīdzinot ar bankām, mūsu lēmumu pieņemšanas process ir mazāk formāls – mēs balstāmies uz konkrētas situācijas izpratni.
Liela nozīme ir arī tam, ka esam salīdzinoši neliela organizācija – kā mazs, manevrētspējīgs kuģītis. Tas mums dod iespēju piedāvāt strukturētus darījumus – nevis standarta, pēc vienas mērauklas, bet patiešām individuālus risinājumus. Un tad ir ātrums – mūsu uzņēmuma standarts ir nodrošināt finansējumu dažu darbadienu laikā no pieprasījuma brīža. To mēs sniegsim arī meža nozares klientiem.
Tad vēl ir uzticamība un paredzamība – tās ir vērtības, kurām mūsu uzņēmumā piešķiram lielu nozīmi, un iemesls, kādēļ lauksaimnieki ar mums sadarbojas 15 gadus. Jo svarīgi ir tas, kā finanšu partneris uzvedas ne tikai tad, kad tiek piešķirts finansējums, bet arī tad, kad klientam sākas problēmas. Lauksaimniekiem pēdējie trīs gadi bijuši ļoti sarežģīti, un mēs ar katru līdz pēdējam mēģinām rast iespējas, lai palīdzētu izstūrēt šajos grūtajos laikos. Citiem vārdiem – sadarbojoties ar mums, klienti iegūst zinošu partneri, ne tikai naudas aizdevēju.
A.D.: Vēlos minēt piemēru, kas raksturo mūsu gatavību pielāgoties. Ja klients ir iegādājies cirsmu, bet redz, ka koksnes cena pēc trim četriem mēnešiem būs augstāka, mēs esam gatavi koriģēt līgumu tādā veidā, lai viņš spētu nopelnīt vairāk. Tas ir izdevīgi abām pusēm.
Jūs tikko aprakstījāt virkni priekšrocību, bet vai tās nozīmē augstāku pakalpojumu cenu?
Ģ.V.: Šeit mūsu darbības laikā ir iezīmējusies precīza niša. Jā, cenu ziņā mēs nevaram sacensties ar banku sektoru. Ja klientam nepieciešams standarta finanšu risinājums, bankai der nodrošinājums un to apmierina finanšu rādītāji, tad, protams, jāizvēlas bankas finansējums. Taču mums piemīt visas nosauktās priekšrocības, turklāt mēs esam nesalīdzināmi lētāki nekā dārgie patēriņa kreditētāji. Principā mūsu mērķis ir piedāvāt izdevīgākos noteikumus nebanku sektorā.
A.D.: Ir noteikti pakalpojumi, kurus bankas nevar sniegt, īpaši, kad ir runa par naudas plūsmas nodrošināšanu. Bankas parasti prasa fizisku nodrošinājumu, bet, ja klients to ir izsmēlis, finansējums vienkārši nav pieejams.
Savukārt mēs varam piedāvāt pielāgotus risinājumus, piemēram, finansējumu pret graudu līgumiem kā lauksaimnieku gadījumā. Meža nozarē mums jau ir pieredze ar krājumu finansēšanu – mēs tos uzskatām par nodrošinājumu. To daļēji dara arī bankas, bet mūsu process ir daudz vienkāršāks, elastīgāks un ātrāks.
Jāņem vērā arī ikdienas realitāte klientu dzīvē. Kad mazās un vidējās saimniecības bankās prezentē atskaites un informāciju par finanšu vadību, tas ne vienmēr ir tajā formātā un proporcijās, ko vēlas redzēt lielie aizdevēji. Banka ir liels kuģis, kurš var negribēt iedziļināties nelielos darījumos, bet mēs to darām. Viena daļa banku nav īpaši ieinteresētas darījumos zem 500 000 eiro, kamēr mums vidējā darījuma summa ir 50 000 eiro.
Respektīvi – ir klienti, kuriem ir sarežģīti strādāt ar bankām, un ir produktu grupas, kuras bankas nevar nodrošināt. Tas ir mūsu lauciņš, kurā spēlējam, un, kā teica Ģirts, mūsu mērķis ir piedāvāt izdevīgākos noteikumus nebanku sektorā.
Mežsaimniecība un mežizstrāde ir pakļauta dažādiem riskiem – sākot no laika apstākļiem līdz pat koksnes cenu svārstībām globālajos tirgos. Kā jūs pārvaldīsiet šos riskus?
Ģ.V.: Riski ir jebkurā nozarē – mainās pieprasījums pēc produkcijas, cenas, izejvielu cenas, mainās pašizmaksa, īpaši pašreizējos globālajos apstākļos. Tāpēc, ja baidies lāča, mežā neej! Bet mēs neredzam, ka lauksaimniecībā vai meža nozarē šie riski būtu lielāki nekā citos ekonomikas sektoros.
Dzīve daudzkārt ir parādījusi, ka krīzes apstākļos cilvēki var atteikties no patēriņa precēm, bet lauksaimniecības produkcija ir pirmās nepieciešamības prece, no kuras atteikties nav iespējams. Lauksaimnieku gadījumā jautājums ir par pašizmaksu un pārdošanas cenu, bet nav jautājuma, vai produkciju varēs pārdot. Teiksim, televizoru ražotājs, sastopoties ar krīzi, var nespēt pārdot visu, ko saražojis, bet lauksaimniekiem nav šādas problēmas.
Mežsaimniecība ir vairāk pakļauta ekonomiskajam ciklam, jo kokmateriāli saistīti ar būvniecību un mājokļu labiekārtošanu, tāpēc pieprasījums pēc koksnes ir svārstīgs, un cenas nestāv uz vietas. Taču galvenais iemesls, kāpēc mēs raugāmies pozitīvi, ir tas, ka Latvijai mežsaimniecība ir ļoti organiska nozare. Latvijas teritorija salīdzinājumā ar citu valstu vidējiem rādītājiem ir bagātīgi noklāta ar mežu. Vēsturiski meža nozare bijusi viena no vadošajām eksportētājām, un mēs neparedzam, ka tas mainīsies. Arī Latvijas uzņēmēji, kas strādā šajā nozarē, ir audzējuši pieredzi un finanšu muskuļus.
Patlaban daudz runā par Eiropas zaļo kursu un dabas aizsardzības prasību pastiprināšanu, kas varētu ierobežot mežizstrādi. Vai tas nepadara šo nozari pārāk riskantu ilgtermiņa investīcijām?
Ģ.V.: Zaļais kurss arī iepriekš ir bijis viens no riska faktoriem, un galvenās bažas rada prasību spiediens. Klasisks piemērs būtu meža pirkums, pēc kura teritorijā atklājas īpaši aizsargājams augs vai suga, līdz ar ko veidojas apgrūtinājums.
Šādām situācijām nepieciešams saprātīgs risinājums, tāpēc nozares cilvēki diskutē ar valdību par kompensācijas veidiem, lai tie būtu adekvātāki un tuvāki īpašuma reālajai vērtībai. Ja meža īpašnieks sabiedrības kopējā labuma vārdā ziedo savu īpašumu tādēļ, lai saglabātu noteiktu sugu, viņam pienāktos, lai par to samaksā visa sabiedrība, nevis viņš viens pats.
Otra lieta – un tas, manuprāt, ir populisms – ir pārmetumi par pārmērīgu mežu izciršanu. Ja mēs paskatāmies uz statistiku, tā nav taisnība, un patiesībā ir novērojams mežu pieaugums. Ja salīdzinām pašreizējo situāciju ar simt gadu senu pagātni un paraugāmies, kā izskatās mežu karte toreiz un tagad, redzam, ka mūsdienās meža ir nesalīdzināmi vairāk. Turklāt meža speciālistu viedoklis ir tāds, ka Latvijā mežu saglabāšana notiek labā līmenī.
Kādi ir jūsu pirmā gada mērķi meža nozares finansēšanā? Cik lielu portfeļa daļu plānojat tam atvēlēt?
Ģ.V.: Mūsu pirmos pilotprojektus īstenojām pirms diviem trim gadiem, strādājot ar klientiem, kuri bija labi zināmi un kuriem varējām uzticēties. Līdz ar to esam izgājuši sagatavošanās posmu, tā teikt, apguvuši teoriju un izmēģinājuši roku praksē.
Stratēģisks lēmums strādāt meža nozarē – ar ierakstu kreditēšanas politikā – tika pieņemts 2026. gada maijā, kad, ja tā var teikt, atskanēja oficiāls starta šāviens.
Salīdzinot ar lauksaimniecību, meža nozarē speram pirmos soļus, taču esmu pārliecināts, ka mūsu priekšrocība arī šeit būs padziļināta, fokusēta ekspertīze un klientu vajadzību izpratne.
Pievēršanās meža nozarei arī nenozīmē, ka kaut kas mainīsies mūsu iesaistē lauksaimniecībā, – redzam, ka tajā vēl ir neapgūtas iespējas.
A.D.: Mūsu mērķis pirmajā gadā ir nostiprināt pozīcijas un parādīt nozarei, ka esam spēlētājs ar nopietniem nolūkiem. Interese no klientu puses ir, un mēs uzrunāsim partnerus, kas tirgo meža tehniku.
Raugoties ilgtermiņā, meža nozarei ir milzīgs potenciāls, un mēs plānojam, ka ar to saistītie darījumi veidos ievērojamu daļu mūsu portfeļa. Tas gan ir vairāku gadu darbs, tāpēc ir pāragri runāt par konkrētu darījumu īpatsvaru.
