INTERVIJA AR LAUKSAIMNIEKU: Aldis Ločmelis, Balvu novada Šķilbēnu pagasta z/s Kotiņi

Kotiņos audzētais – ar maksimālu pievienoto vērtību

Zemnieku saimniecības Kotiņi pamatnodarbošanās ir graudkopība ar specializāciju sēklkopībā. Kotiņi ir viens no lielākajiem sēklas ražotājiem valstī. Ir liela kultūru daudzveidība, lai varētu nodrošināt plašu pašu ražoto pārtikas produktu klāstu.

Saimniecībā izaudzētajam tiek pievienota iespējami lielāka pievienotā vērtība. Turklāt Kotiņu saimnieks Aldis Ločmelis laipni gaida viesus un iepazīstina gan ar lauksaimnieciskās ražošanas procesiem, gan pārtikas ražošanas niansēm un saražotās produkcijas klāstu.

Taču, lai nonāktu līdz šādam līmenim, bija nepieciešams vairāk nekā 20 gadu ilga neatlaidīga darba, un, kā uzsver saimnieks, bez čakliem darbiniekiem un uzticamiem sadarbības partneriem to nebūtu iespējams paveikt.

 Aldis Ločmelis stāsta par Kotiņu veidošanos un attīstību.

– Saimniecību dibinājām kopā ar tēvu 1992. gadā. Tikko biju pabeidzis agronomus Malnavas tehnikumā. Sākām ar 19 hektāriem zemes un šajā vietā esošo kādreizējā kolhoza cūku fermu. Sākums, kā jau visiem tolaik, nebija viegls, taču saimniekojām un pakāpeniski attīstījāmies.

2000. gadā jau bija ap 400 hektāru zemes, kuru apstrādājām ar padomju laika tehniku. Pēc 2004. gada, kad kļuva pieejami Eiropas fondu līdzekļi, tos esam maksimāli centušies izmantot, lai attīstītu saimniecību. Atceros, pirmo jaunās tehnikas komplektu – traktoru, kombainu, piekabi un kultivatoru – iegādājos pie Valda Daiņa, kurš tagad ir Baltic Agro Machinery Latvia vadītājs. Ar viņu tā arī visus šos gadus ir ļoti labas attiecības un veiksmīga sadarbība. Jāteic, ka man dzīvē ir veicies sastapt vairākus labus cilvēkus – sadarbības partnerus, uz kuriem varu paļauties dažādās situācijās.

Pašlaik apsaimniekojam 5400 hektāru zemes, no kuriem 2400 ha ir īpašumā, bet pārējās platības tiek nomātas. Pārsvarā visi lauki ir tuvākajā apkārtnē, vienīgi 2000 hektāru kopums ir 50 kilometru attālumā no saimniecības centra.

4100 hektāru aizņem sēklas audzēšanai paredzētie lauki. 2000 ha ir ziemāji, pārējie vasarāji. Jau septiņus gadus esam atteikušies no ziemas rapša audzēšanas, jo mūsu apstākļos pāris gadu tas var izaugt, bet pēc tam pāris gadu nekā. 50 hektāru platībā audzējam vasaras rapsi eļļai – izmantojam tikai vienu pašu ataudzētu līnijšķirni, lai būtu pārliecināti, ka iegūtā eļļa labi garšos un tai būs zeltaina krāsa.

Visas mūsu pārtikas līnijai audzēto augu šķirnes ir īpaši atlasītas, lai tās būtu precīzi ar tādām garšas īpašībām, kādas vēlamies.

Runājot par saimniekošanas modeli, man drīz vien kļuva skaidrs, ka vienkārši novākt ražu un nodot uzpircējam ir ļoti neizdevīgi. Tādēļ pašiem ir jāizkaltē un jāpārstrādā, proti, jāpievieno pēc iespējas augstāka vērtība.

Pirmo mūsdienīgo graudu kalti uzcēlām 2005. gadā, un kopš 2007. gada visas mūsu kaltes tiek apkurinātas ar šķeldu.

2008. gadā atklājām jaunu sēklu līniju, kuru pirms astoņiem gadiem papildinājām un modernizējām. Tagad mums ir četras kaltes, 40 graudu uzglabāšanas torņi (200–250 tonnu) un vēl 5 torņi (1000 t). Tādējādi katrā tornī varam uzglabāt savu šķirni.

Izaudzētā pārstrādi pārtikai sākām 2018. gadā, kad uzcēlām jaunu ražotni. Savu pārtikas ražošanu vēlējāmies, lai būtu ko ēst pašiem un varētu arī citiem piedāvāt kvalitatīvus zināmas izcelsmes produktus.

Mūsu piedāvājumā ir pērļu grūbas (mazās, vidējās un lielās), grūbas, putraimi, lobītas pupas, lobīti zirņi, pelēkie zirņi, kā arī pupu, zirņu, rudzu, speltas kviešu un griķu milti, pankūku maisījumi, auzu putraimi, sinepes, kviešu klijas un auksti spiesta eļļa (rapšu, kaņepju un linsēklu).

Labā gadā kopējais ražas apjoms ir 17–18 tūkstošu tonnu, no kuriem 12 tūkstošu tonnu ir sēkla.

Kopā pie mums strādā 50–55 cilvēki, ieskaitot arī mūsu otru uzņēmumu – bioloģisko zemnieku saimniecību Sābri.

2017. gadā sākām atjaunot tepat netālu esošās Rekovas dzirnavas. Tagad tur darbojas kafejnīca, kurā saimnieko mana dzīvesbiedre Vija. Ēdienkartē viena no galvenajām sastāvdaļām ir Kotiņu ražotā produkcija, kuru arī var iegādāties turpat uz vietas esošajā veikaliņā. Rekovas dzirnavās tiek cepta arī maize.

Saimniecību iecienījušas tūristu grupas un individuālie apmeklētāji. Pagājušajā gadā pie mums viesojās 5600 cilvēku. Ekskursijas laikā ir iespēja iepazīties ar saimniecības pirmsākumiem, attīstības un izaugsmes gaitu, pārstrādes procesiem, apskatīt lauksaimniecības tehnikas parku un, protams, nodegustēt Kotiņu labumus.

Tehnikas ziņā arī cenšos iet līdzi laikam un nebaidos izmēģināt jaunas lietas. Vienmēr esmu izvēlējies labāko tehniku un tehnoloģijas. Savulaik pirmie Baltijā iegādājāmies Yara N sensoru, kuru mums piegādāja Gatis Bērziņš no Agricon. Arī ražas kartēšanas sistēma mums bija pirmajiem – uzlikta Claas Medion kombainam.

Jau vairāk nekā desmit gadu mūsu tīrumi arklu nav redzējuši, jo pamatā lietojam augsnes minimālās apstrādes tehnoloģiju. Galveno augsnes sagatavošanas darbu paveic Horsch Joker kultivators (12 m), kā arī nesen iegādātie Bednar diski (10,8 m). Sēšanai mums ir divas Horsch Focus 6TD sējmašīnas un viena Horsch Avatar sešmetrīgā sējmašīna. Vēl no augsnes apstrādes tehnikas mums ir Amazone veltņi (15 m).

Platie augsnes sagatavošanas agregāti tiek kabināti pie lielajiem traktoriem. Mūsu tehnikas parkā ir trīs Case IH Quadtrac: 500., 540. un 620. modelis. Vēl ir Claas Axion 960 un seši dažāda vecuma un dažādu modeļu Fendt traktori, kā arī pirms pāris gadiem iegādātais Steyr 6240 Absolut. Turklāt ir arī vairāki mazāki traktori, dažādi iekrāvēji, ekskavators un buldozers.

Ražu novācam ar četriem kombainiem – diviem Claas Lexion 8600 un diviem Case IH 7240. Divu marku kombainus izmantojam, jo katram pie noteiktiem apstākļiem ir savas priekšrocības. Piemēram, Claas tīrāk izkuļ bioloģiski audzētas kultūras, bet Case IH kulšanas sistēma ir saudzīgāka un tādēļ labāka sēklas graudiem. Vienam Claas kombainam ir Vario heders, bet otram ir Convio lentveida heders. Abiem Case IH kombainiem ir lentveida jeb draper tipa hederi – MacDon un Honey Bee.

Kultūrām, kuras var pļaut augstāk, mierīgi var iztikt ar parasto hederu. Savukārt lentveida hedera galvenās priekšrocības izpaužas zemākā pļāvumā. Ļoti labi sevi parādīja pērn iegādātais Honey Bee AirFlex NXT heders (11 m), ar kuru novācām 1200 hektāru. Tas ļoti labi kopē lauka virsmu – pagājušajā gadā varējām burtiski nokasīt no zemes sagūlušos vīķus kopā ar rudziem un nokult divas tonnas. Honey Bee hederu bijām paņēmuši tikai pamēģināt, bet tas ļauj lauku noglaudīt un, manuprāt, ir labākais no lentveida hederiem, tāpēc nolēmām to paturēt.

Vairākām kultūrām, piemēram, sinepēm, eļļas rutkam, vīķim, āboliņam, efektīvāk izmantot dalīto ražas novākšanas paņēmienu, kad ar pašgājēju vispirms raža tiek nopļauta un salikta vālā. Tad tā apžūst, un kombains ar īpašu pacēlājhederu to savāc un nokuļ. Masa vālā ir apžuvusi, un kombains to var vieglāk un ātrāk nokult. Divas sezonas šim nolūkam mums kalpo MacDon pašgājējpļāvējs.

Augu aizsardzības un mēslošanas pasākumiem kalpo divi Amazone piekabināmie smidzinātāji un pašgājējs Horsch Leeb 8.300 PT.

Saimniecības autoparkā ir divi Volkswagen Caddy, Volkswagen Crafter, divi Mercedes-Benz Vito un Mercedes-Benz Atego.

Runājot par finansējuma piesaisti, jāatzīst, ka viegli neklājas. Pa šiem gadiem nācies nomainīt jau septiņas bankas. Sākumā viss ir ļoti labi, bet pēc kāda laika mainās bankas politika vai kādi darbinieki un finansējums tiek atteikts. Pašlaik Kotiņiem ir sadarbība ar banku Citadele, kura nesen veica pārfinansēšanu.

Kooperatīvo sabiedrību Agro Green Projects dibinājām pirms trim gadiem, lai vietējie lauksaimnieki varētu audzēt zālājus un citas kultūras un viņiem būtu iespēja tās sēklas izkaltēt. Mums te Latgalē nav īpaši auglīgas augsnes, ne tuvu tādas kā Zemgalē. Tādēļ, lai nopelnītu, jāsaimnieko ļoti pārdomāti. Apkārtnē ir daudz nelielu saimniecību, arī tādas, kur lauksaimniecība ir tikai kā papildu nodarbošanās. Taču, kooperējoties un audzējot zālājus, no viena hektāra iespējams gūt lielāku peļņu, nekā audzējot, piemēram, kviešus vai rapsi. Kooperatīvā pašlaik esam divpadsmit biedri no tuvākās apkārtnes, un es esmu valdes priekšsēdētājs. 

Startējām ar Eiropas projektu “Zālāju un starpkultūru sēklas pārstrādes kompleksa izveide Balvu novadā”. Taču izrādījās, ka jaunam kooperatīvam saņemt finansējumu ir teju neiespējami. Visas bankas un finanšu iestādes mums atteica. Atkal jāsaka – pateicoties gadu gaitā izveidotajām labajām sadarbības attiecībām, AgroCredit Latvia valdes loceklis Ģirts Vinters mums uzticējās un sniedza iespēju šo projektu realizēt. AgroCredit Latvia finansējums ir palīdzējis izeidot starpkultūru sēklas pārstrādes kompleksu ar šobrīd lielāko jaudu Baltijā.

Kompleksa kaltēšanas zona ir vairāk nekā 100 kvadrātmetru plaša, un tajā ir iespēja žāvēt gan zaļo masu, gan birstošus produktus. Lentveida žāvētājs nodrošina maksimāli saudzīgu procesu bez pārkaršanas un triecieniem, kas sēklām garantē maksimāli augstu dīgtspēju.

Projekta ietvaros kooperatīvs ir iegādājies arī četrus jaunus MAN kravas auto.

Šogad plānots realizēt projekta otro kārtu – uzbūvēt unikāla tipa kobinēto pieņemšanu beramiem produktiem. Nākotnē šajā pārstrādes kompleksā plānots nodrošināt pilna cikla apkalpošanu ar kaltēšanu un attīrīšanu līdz pat sertifikācijai.

Ja kādam lauksaimniekam ir interese, kooperatīvs var sniegt agronomisko atbalstu, lai izvēlētos konkrētās saimniecības apstākļiem atbilstošo kultūru.

Šis projekts ir inovācija ar pievienoto vērtību, jo sniedz iespēju reģiona zemniekiem audzēt jaunas kultūras, attīstīt sēklu ražošanu, veiksmīgāk ievērot zaļā kursa prasības un spēcināt reģiona ekonomiku.

Ģirts Vinters, SIA AgroCredit Latvia dibinātājs un valdes priekšsēdētājs: “Ar Kotiņu saimnieku Aldi esam pazīstami jau daudzus gadus. Prieks skatīties, kā laika gaitā izaugusi saimniecība un vienmēr meklēti veidi, kā daudzveidot un pilnveidot tās darbību. Tāpat realizēti vairāki projekti novadā, domājot par vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu un novada attīstību. Aldi un viņa komandu vienmēr raksturo radoša domāšana, enerģija un pozitīva humora dzirksts, kas ļoti palīdz ikdienas problēmu risināšanā. Iesaistījāmies jaunā kooperatīva sēklu kaltes un apstrādes kompleksa izveides finansēšanā, jo esam pārliecināti, ka šī komanda ar savu pieredzi un mērķtiecību to spēs novest līdz veiksmīgam rezultātam.”

PROFI LATVIJA NR.43 (2025-05)