PROFI TESTS: septiņu 200 ZS traktoru salīdzinājums

Septiņu 200 ZS traktoru salīdzinājums

Vairāki Eiropas specializētie žurnāli kopīgiem spēkiem pirms trīs gadiem bija rūpīgi izpētījuši septiņus 200 ZS traktorus: Case IH, Claas, Deutz-Fahr, John Deere, Massey Ferguson, New Holland un Valtra. Interesantākie rezultāti un vērtējums apkopots šajā rakstā.

Daudzos lauksaimniecības uzņēmumos tieši 200 ZS klases traktoram ir ierādīta galvenā darbarūķa loma. Šīs kategorijas traktoram ir jāspēj viss: gan tikt galā ar smagiem augsnes apstrādes darbiem tīrumā, gan strādāt ar frontālo iekrāvēju, gan pildīt ar mēslošanu un augu aizsardzību saistītus uzdevumus.

Tādēļ kā priekšnoteikumu dalībai testēšanā eksperti bija definējuši apjomīgāko iespējamo aprīkojumu. Vienīgi transmisijas ziņā salīdzināšanai apzināti tika izraudzīti modeļi ar pārnesumkārbu, pārslēdzamu pie slodzes, jo šajā jomā pēdējos gados ir nākuši klajā vairāki jauninājumi un uzlabojumi. Tas arī ir iemesls, kāpēc salīdzināmajā grupā nav iekļauts Fendt.

Septiņi salīdzināmie traktori

• Case IH Puma 220 MultiController

• Claas Axion 810 Hexashift

• Deutz-Fahr 6215 RCshift

• John Deere 6195R DirectDrive

• Massey Ferguson 7722 Dyna-6

• New Holland T7.245 PowerCommand

• Valtra T214 Versu

Aplūkojot tabulā Testēšanas rezultātu pārskats apkopotos datus, jau pirmajā mirklī kļūst skaidrs, ka visi testa dalībnieki šajā sacensībā patiešām min cits citam uz papēžiem.

Ar kopumā 788 punktiem Valtra tikai par mata tiesu pārspēj John Deere (777) un Claas (754). Pēc tam ar nedaudz lielāku punktu skaita starpību seko četri pārējie traktori: Deutz-Fahr, New Holland, Case IH un Massey Ferguson, kas tikai ar 16 punktu starpību attiecīgi ierindojas 4.–7. vietā.

Līdz ar to, ņemot vērā, ka skalas kopējais punktu skaits ir 1000, var konstatēt – atšķirības ir relatīvi nelielas. Taču, aplūkojot rezultātus nedaudz rūpīgāk, kļūst redzams, ka starp traktoriem tomēr pastāv atšķirības dažādās testa kategorijās. Tieši tas ir šā testa uzmanības centrā…

Dzinēju nominālā jauda ir diapazonā no 143 kW/195 ZS (John Deere) līdz 164 kW/223 ZS (Case IH), turklāt Claas ir vienīgais, kam nav jaudas palielinājuma jeb Boost funkcijas (sk. grafiku Dzinēja, jūgvārpstas un vilces jauda nākamajā lappusē). Tomēr jāņem vērā, ka arī pārējiem testa dalībniekiem mērījumi tika veikti bez Boost aktivēšanas. Salīdzinājumā ar ražotāju bukletos norādīto jaudu pie jūgvārpstas gala gan varēja iegūt par vidēji 21 kW/29 ZS mazāk, nekā tika solīts.

Tas, ka Massey Ferguson jūgvārpstas jauda ir par 12 kW mazāka nekā norādītā dzinēja jauda, saskaņā ar ražotāja apgalvojumiem ir loģiski, jo tas vēlas pēc iespējas ierobežot Boost un arī bukletā norāda jūgvārpstas jaudu 144 kW.

Gluži pretēji ir Deutz-Fahr gadījumā – tam mērījumos pie jūgvārpstas gala trūkst tieši 23 kW/31 ZS salīdzinājumā ar bukletā norādīto nominālo dzinēja jaudu.

Šajā sakarībā vēl viens svarīgs kritērijs, protams, ir dīzeļdegvielas patēriņš (sk. grafiku Patēriņš atkarībā no jūgvārpstas jaudas). Visefektīvākie šajā ziņā ir FPT dzinēji, ar kuriem aprīkoti gan Case IH/New Holland, gan Claas traktori. Tie pie maksimālās jaudas patērē tikai no 231 līdz 239 g/kWh. Lielāki šie rādītāji ir Massey Ferguson un Deutz-Fahr – attiecīgi 251 un 248 g/kWh. Pa vidu atrodas John Deere (241 g/kWh) un Valtra (245 g/kWh).

Par transmisiju. Pēdējos gados visi traktoru ražotāji ir nākuši klajā ar piecu, sešu un astoņu pakāpju pārnesumkārbām, pārslēdzamām pie slodzes. Tas rada arvien lielāku konkurenci dārgākajām bezpakāpju transmisijām. Turklāt šis tests apliecina, ka ne vienmēr izšķirīga nozīme ir pie slodzes pārslēdzamo pakāpju skaitam. Piemēram, Valtra, neraugoties uz to, ka tam ir tikai piecas pie slodzes pārslēdzamas pakāpes, ir ieguvis vislabāko novērtējumu, pateicoties intuitīvajai vadībai un prakses vajadzībām piemērotajām automātikas funkcijām. Lielisku vērtējumu izpelnās arī Deutz-Fahr galīgais ātrums 50 km/h pie tikai 1450 apgriezieniem minūtē un John Deere pie slodzes pārslēdzamā astoņpakāpju pārnesumkārba. Vienīgais tās trūkums ir daudzie pārslēgšanas procesi, taču labā automātika padara tos gandrīz nejūtamus.

Lielākā izmērītā vilces jauda ir rrobežās no 4 līdz maksimāli 12 km/h (sk. grafiku Dzinēja, jūgvārpstas un vilces jauda). Tieši šā iemesla dēļ Massey Ferguson ir neapšaubāms uzvarētājs šajā disciplīnā (atšķirība no jūgvārpstas jaudas bez Boost ir tik niecīga!). Ar pārnesumkārbu Dyna-6 aprīkotajam traktoram Boost iedarbojas, tiklīdz ātrums pārsniedz 6 km/h, līdz ar to ir izmantojama arī augsnes apstrādes darbos bez jūgvārpstas – tas ir ļoti labi.

Arī ceļu satiksmē Massey Ferguson pārliecināja ar savu vilces jaudu. Turklāt ļoti laba bija arī taisnvirziena inerces kustība un atsperojums. Pārnesumu pārslēgšana bez slodzes Massey Ferguson traktoram bija stīva un teju agresīva. Valtra gadījumā grupu pārslēgšana ilgst divas trīs sekundes, un tas var sagādāt problēmas, šķērsojot intensīvas satiksmes ceļus. Turklāt dažubrīd nobloķējās arī kabīnes piekare, attiecīgi pakļaujot satricinājumam gan vadītāju, gan līdzbraucēju.

Lai arī John Deere secīgi jāpārslēdz visi pārnesumi, tam vienalga ir vislabākais paātrinājums. 12 sekunžu vietā Claas tas prasīja gandrīz 18 sekundes, toties patēriņš bija par teju 5% mazāks. Case IH un New Holland ir “tikai” 19 pārnesumu. Uz lauka tas vēl bija gluži pieņemami, turpretī uz ceļa ātrums 50 km/h tiek sasniegts pie 2200 apgriezieniem/minūtē.

No pārslēgšanas automātikas viedokļa atšķirības ir ārkārtīgi lielas. Piemēram, Massey Ferguson programmatūra, nosakot pārnesumu maiņas brīdi, vadās tikai pēc dzinēja apgriezienu skaita. Turpretī Deutz-Fahr programmatūra to, kad nepieciešams pāriet uz augstāku vai zemāku pārnesumu, nosaka, balstoties uz daudziem parametriem, starp kuriem ir kustības ātrums, gāzes pedāļa stāvoklis, dzinēja griezes moments utt.

Pārslēgšanas ātrums un inteliģentums tika testēts, braucot augšup pa stāvu nogāzi – gan ar automātisko pārslēgšanu, gan bez tās. Izrādījās, ka gandrīz visiem traktoriem viss notiek ātrāk, ja tiek izmantota automātiskā pārslēgšana. Vienīgi Valtra gadījumā cilvēks pie traktora stūres ir pārāks salīdzinājumā ar programmatūru, izvairoties no nevajadzīgas un ļoti ilgas grupu pārslēgšanas. Savukārt Deutz-Fahr automātika RCshift darbojas pārāk lēni – reizēm pat gadās traktoru noslāpēt (Deutz-Fahr gan apgalvo, ka pareizas iestatīšanas gadījumā tā nenotiekot).

Apstādināšana, nospiežot bremžu pedāli. Funkcija Stop & Go (nav paredzēta CNH un Claas) gandrīz padara sajūga pedāli lieku. Pateicoties tai, John Deere ne tikai brauc kā vieglā automašīna ar automātisko pārnesumkārbu, bet iekārtu pievienošanas laikā ir manevrējams ar milimetru precizitāti. Žēl, ka Massey Ferguson šī funkcija pēc katras motora iedarbināšanas jāaktivē no jauna. Tāpat žēl, ka Deutz-Fahr funkcija Stop & Go nedarbojas, kad ir aktivēta apgriezienu skaita saglabāšana. Līdz ar to funkcijas izmantošana, piemēram, strādājot ar apaļo ķīpu presi, nav iespējama.

Attiecībā uz iekārtu pievienošanu jānorāda, ka izmērītais cēlējspēks (sk. grafiku Cēlējspēka salīdzinājums) testējamo traktoru grupā svārstījās robežās no 63,2 kN (ap 6,3 t) John Deere līdz 85,2 kN (ap 8,5 t) Case IH, kas ir par 35% vairāk! Tāpat lielas atšķirības pastāv arī hidraulikas eļļas padeves apjoma ziņā (sk. grafiku Eļļas padeves apjoms un jauda). Kamēr Case IH un New Holland minūtes laikā pie vārstiem aizmugurē nonāk 111 vai attiecīgi 104 litri eļļas, pārējiem testa dalībniekiem šis rādītājs ir no 150 līdz 162 litriem/minūtē.

Attiecīgi atšķiras arī lietderīgā hidraulikas jauda, kādu nodrošina traktori, kas visi ir aprīkoti ar aksiālajiem virzuļsūkņiem, un kura svārstījās robežās no nepilniem 30 kW (New Holland) līdz gandrīz 45 kW (Valtra). Turpretī citādi tas bija ar pašu vadības ierīču skaitu un veidu: visiem traktoriem bija no pieciem līdz septiņiem vārstiem ar laika un apjoma vadību.

Savukārt John Deere, Claas un Massey Ferguson traktori bija vienīgie, kuri aprīkoti ar spiediena samazināšanas svirām. Kas attiecas uz vadību, testētājiem vislabāk patika taustiņu brīvā piesaiste Claas daudzfunkcionālajai svirai Cmotion. Eļļas apjoma iestatīšana ar termināļa starpniecību ir vienlīdz labi veicama visiem traktoriem, tomēr Deutz-Fahr tā ir visvienkāršākā, pateicoties atsevišķam programmēšanas taustiņam.

Aplūkojot kabīni kopumā, John Deere un Valtra iegūst novērtējuma punktus, kad runa ir par augstas kvalitātes materiālu izvēli un apdari. John Deere uzvar arī tad, ja tiek vērtētas praktiskas detaļas, piemēram, priekšmetu uzglabāšanas vietas, kontaktligzdas vai drošinātāju pieejamība. Valtra pārliecināja ar savu daudzfunkcionālo sviru, apsildi/ventilāciju, kā arī loga tīrītāju. Turpretī Case IH un New Holland kabīnes radīja novecojušu iespaidu – un ne tikai mazo loga tīrītāju dēļ. Arī novietot tajās neko īpaši daudz nevarēja.

Gan John Deere, gan Valtra traktoriem ir kompakti rokas balsti ar integrētiem termināļiem, kas tikpat kā neaizsedz redzamību. John Deere gan nebija aprīkots ar daudzfunkcionālo sviru CommandPro, kas opcijas veidā pieejama tikai kopā ar AutoPowr. Daudzfunkcionālās sviras savas priekšrocības apliecināja Claas, Deutz-Fahr un Valtra traktoros, īpaši tad, ja tām ir arī pēc brīvas izvēles ieprogrammējami taustiņi.

10 collu lielajam John Deere terminālim 4600 ir daudz pārdomātu funkciju un loģiska izvēlņu struktūra. Taču ir liels skaits apakšizvēlņu, kas dažkārt prasa vairāk darbību, lai sasniegtu nepieciešamo. Turpretī Valtra terminālis SmartTouch ir organizēts tā, ka, lai piekļūtu vajadzīgajai izvēlnei, nevienā gadījumā nav jāpieskaras ekrānam divreiz. Tāpat tikai Valtra un John Deere ir paredzēta iespēja izveidot un saglabāt savu profilu katram traktoristam un katrai iekārtai. Pateicoties tam, iekārtas vai traktorista maiņas gadījumā uzreiz var piekļūt visiem nepieciešamajiem lauka gala apstrādes, hidraulikas, motora un transmisijas iestatījumiem.

Jaunais terminālis Cebis, ar kuru aprīkots Axion 810, liecina – Claas joprojām ievēro divu termināļu stratēģiju. Tas nozīmē, ka arī jaunais Cebis nav paredzēts darbībām ar GPS vadību. Taču vismaz ekrāna kontrasts tagad atjauninājumu rezultātā ir ievērojami uzlabots. Turpretī Massey Ferguson izmantotā sistēma Datatronic 4 ir galīgi novecojusi: skārienekrāna nav, autopilota nav. Ir tikai nelielais ekrāniņš ar simboliem un tekstiem, kuru izmērs ir stipri par mazu, un pārsteidzoši liels funkciju skaits izvēlņu struktūrā, ko reti kurš spēj saprast.

Svarīgi novērtējuma kritēriji bija arī iekāpšana un izkāpšana, dīzeļdegvielas un AdBlue uzpilde, instrumentu kaste, kā arī piekļuve akumulatoram. Runājot par spoguļiem – patiešām prieks, ka platleņķa spoguļi tagad ir obligāti. Pieminēšanas vērts ir arī Deutz-Fahr praktiskais kāpšļu apgaismojums un īpaši – uzkares telpa aizmugurē, kas ir ļoti praktiska iekārtu pievienošanas laikā. Iekāpšanas ziņā vislabāk vērtējami traktori John Deere un Claas, kuriem ir pamatīgi kāpšļi ar drošiem rokturiem un plata durvju aila.

Lai noteiktu redzamības lauku, vadītāja acu augstumā tika uzstādīts gaismas avots. Tā radītais ēnas laukums uz zemes 11 metru rādiusā apkārt traktoram apkopots grafikā Cik labu perimetra redzamību nodrošina katrs no septiņiem testa dalībniekiem.

Izmērītā redzamības lauka ziņā vislabākie nešaubīgi ir Claas (72,9%) un John Deere (72,2%). Novērtējuma saraksta apakšgalā ierindojas Massey Ferguson ar redzamības lauku tikai 59,5%. Tam, kurš iekārtojas šā traktora sēdeklī, pirmajā brīdī nemaz neienāk prātā, ka par sešiem kabīnes statņiem ar kaut ko ir jāmaksā.

Troksnis kabīnē visiem traktoriem caurmērā bija tikai 71,5 dB(A), un tas ir ļoti labs rādītājs. Pat visskaļākais troksnis – 76,5 dB(A), ar ko jāsamierinās, atrodoties New Holland kabīnē, vēl ir gluži pieņemams. Interesanti gan tas, ka Case IH ar tādu pašu motoru un kabīnes rāmi spēj panākt to, ka kabīnē ir visklusāk, – trokšņa līmenis tajā ir tikai 67,3 dB(A). To var izskaidrot ar dažādajiem dzesēšanas ventilatoriem: Case IH ir aprīkots ar ventilatoru Visco, kas tiek regulēts atkarībā no apgriezienu skaita, savukārt New Holland tā vietā ir Eco-Fan ar leņķa vadību un fiksētu pārnesumu.

Kas attiecas uz pašmasu, visvieglākais ir Valtra ar 8 t, savukārt Case IH un Claas pašmasa sasniedz 9,1 t. Apvienojumā ar maksimālo pieļaujamo kopējo masu tika noteikta arī testējamo traktoru lietderīgā slodze. Massey Ferguson šajā ziņā spēj piedāvāt tikai 3,6 t, bet Valtra var palepoties ar 5,5 t. Arī John Deere lietderīgā slodze ir gandrīz 5 t – ļoti labs rādītājs!

Ne tik lielas bija atšķirības pagrieziena loka ziņā (sk. grafiku). Un tomēr – ja Valtra pietiek ar aptuveni 12 m, Deutz-Fahr vajag vairāk nekā 14 metrus.

Cenu ziņā atšķirības starp testējamajiem traktoriem jau sērijveida aprīkojuma versijā ir ievērojamas. Piemēram, Massey Ferguson saskaņā ar cenrādi Vācijā var iegādāties par 143 430 eiro, bet, lai savā īpašumā iegūtu Claas, ir jāšķiras no 179 165 eiro. Testētajā aprīkojuma versijā visdārgākais ir Axion, kas maksā 220 559 eiro, savukārt vislētākais – Massey Ferguson par 167 330 eiro.

Kas attiecas uz testēto aprīkojuma versiju: līdztekus atsperotam priekšējam tiltam pieprasītais aprīkojums ietvēra lielāko eļļa sūkņa variantu, četrus elektroniskus vārstus, frontālo uzkari un jūgvārpstu, LED apgaismojumu, kā arī lielāko iespējamo termināli.

Traktora ekspluatācijas un apkalpošanas īpašības atkarīgas gan no tādiem aspektiem kā ārējo spoguļu izmēri un regulēšanas iespējas, gan skārienekrāna jutīgums vai dīzeļdegvielas un AdBlue uzpilde. Patiesībā tie visi it kā ir sīkumi, taču ikdienā darbu ar traktoru spēj padarīt ļoti patīkamu vai gluži otrādi – pārsteigt ar aizvien jaunām, mazākām vai lielākām nebūšanām.

Turpmākajās raksta lappusēs, kuras atrodamas zemāk, apkopots septiņu testa dalībnieku novērtējums, raugoties no noteiktiem aspektiem. Apvienojumā ar grafikos redzamajiem mērījumu rezultātiem tas radīs vēl pilnīgāku priekšstatu par katru no salīdzināmajiem traktoriem.

PROFI LATVIJA NR.21 (2019-10)