Ar izpratni par lauksaimniecību

Viens no Latvijas lauksaimniecības dzinējspēkiem ir nebanku aizdevēji, kuri nodrošina finansiālo asinsriti un palīdz īstenot nozīmīgus projektus. Par darbību šajā sektorā ar profi Latvija sarunājas vadošā lauksaimniecības nozares nebanku finansēšanas uzņēmuma AgroCredit Latvia dibinātāji Ģirts Vinters un Jānis Kārkliņš, kā arī pārdošanas vadītāja Dace Raciborska.

AgroCredit Latvia kreditēšanas jomā strādā kopš 2011. gada. Kā šajā laikā ir attīstījies uzņēmums un audzis tirgus?

Ģirts Vinters: Būtībā tieši tirgus apstākļi bija viens no galvenajiem pamudinājumiem mūsu biznesa uzsākšanai. Tik tikko aiz muguras bija 2008., 2009. gada krīze, un uzņēmējiem, tostarp lauksaimniekiem, pieejamais finansējums bija ļoti ierobežots.

Tolaik Latvijas nebanku sektors galvenokārt attīstījās privātpersonu kreditēšanas jomā, kas izpaudās dārgos patēriņa kredītos, taču mēs redzējām potenciālu biznesa kredītos un tieši lauksaimniecībā. Lauksaimniecība ir viena no Latvijas vadošajām eksporta nozarēm, un tā kā man jau bija pieredze tās finansēšanā, šis virziens šķita gan pievilcīgs, gan drošs.

Tā 2011. gada 11. novembrī kopā ar Jāni Kārkliņu nodibinājām AgroCredit Latvia, un, ieguldot savus līdzekļus un abu spēkiem piesaistot investorus, sākām darbību. Pirmajā gadā mūsu kredītportfelis bija 700 000 eiro.

Tolaik sev izvirzījām mērķi pierādīt, ka starp nebanku sektoru un dārgiem kredītiem nav liekama vienādības zīme. Visus šos gadus esam strādājuši, lai mūsu finansējuma cena būtu samērīga un lai kredīti būtu izdevīgi un ekonomiski pamatoti. Tas ir nesis augļus, jo pašlaik esam viens no pievilcīgākajiem nebanku aizdevējiem.

Ja runā par tirgu, mūsu darbības sākumā bija uzņēmumi, kas aizdeva biznesam, taču tie veidoja nebūtisku finanšu tirgus daļu. Pašlaik situācija ir citāda – nebanku sektors kopš 2008. gada krīzes ir audzis visā Eiropā, un Latvijā šajā jomā ir vairāki spēlētāji.

Kādos gadījumos klienti vēršas pie jums, nevis pie bankas?

Dace Raciborska: AgroCredit pirmais produkts bija īstermiņa sezonas finansējums graudkopības uzņēmumiem, kuriem līdzekļu aprite ir izteikti cikliska.

Nedaudz vienkāršojot, var teikt, ka graudkopjiem lielāki līdzekļi ienāk reizi gadā, kad tiek realizēta saražotā produkcija. Taču dažādas vajadzības ir visu laiku – nepieciešams sēklas materiāls, minerālmēsli, darba algas, tehnikas remonts u.tml. Šī mūsu produkta atšķirība ir tā, ka aizņēmējs norēķinās vienu reizi līguma beigu termiņā – tad, kad viņam ir nepieciešamie līdzekļi, savukārt bankas prasa maksāt katru mēnesi.

Vēlāk sāka veidoties citi finanšu produkti, piemēram, līzings lietotas tehnikas iegādei. Bankas nevēlas finansēt lietotu tehniku, un pastāv ierobežojumi, cik veca tā var būt līzinga perioda beigās. Mūsu priekšrocība ir arī ātrāka pieteikumu izskatīšana un finansējuma izsniegšana.

Jāatzīst, ka darbības sākumā AgroCredit bija jācīnās ar nebanku finansētāju reputāciju, ko bija sabojājuši ātrie kredīti privātpersonām,– arī uz mums raudzījās ar aizdomām. Tomēr laika gaitā savu reputāciju esam ne tikai nosargājuši, bet viennozīmīgi uzlabojuši. To apliecina fakts, ka pie mums pēc finansējuma vēršas arī lielās Latvijas saimniecības.

Jānis Kārkliņš: Te jāņem vērā, ka bankas vienmēr prasa ķīlu, savukārt trīspusējais līgums starp graudu pārdevēju, uzpircēju un aizdevēju nodrošina lielāku rīcības brīvību. Piedevām var būt tā, ka 30 līdz 40 000 eiro kredīta izsniegšana bankai var būt neizdevīga administrēšanas izmaksu dēļ, tāpēc aizdevumu atsaka.

Jautājums ir arī par nozares izpratni. AgroCredit ir nepieciešamā kompetence pareizai zemnieka bilances lasīšanai un specifiskas zināšanas par lauksaimniecību kopumā. Piemēram, var būt tā, ka gada sākumā lauksaimniekam ir negatīva bilance, tāpēc viņš nekvalificējas bankas aizdevuma formālajiem kritērijiem. Savukārt mēs skatām situāciju pēc būtības.

Jānis Kārkliņš un Ģirts Vinters

Kāds ir jūsu pašreizējais produktu portfelis?

Ģirts Vinters: Mums ir četri produkti – sezonas finansējums graudkopjiem, kredītlīnija apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, ilgtermiņa aizdevums saimniecības attīstībai un finanšu līzings.

Kredītlīnijai izmantojam fizisku nodrošinājumu lauksaimniecības zemes vai tehnikas veidā, savukārt lauksaimniecības tehnikas iegādei paredzēts klasiskais finanšu līzings.

Ilgtermiņa aizdevums tiek izsniegts pret zemes ķīlu. Tipisks piemērs te būtu situācija, kurā saimniekam paveras iespēja iegādāties lauksaimniecības zemi, bet graudkopim nav brīvu līdzekļu. Mēs šādu pirkumu varam finansēt, un pircējs ar mums norēķinās ilgākā laika posmā.

Nodrošinām arī t.s. tilta aizdevumus, kas domāti vienam konkrēta uzdevumam. Piemēram, banka neaizdod naudu tehnikas iegādei, kamēr tā ir ārzemēs. Mēs palīdzam, finansējot iegādi, un, kad tehnika reģistrēta Latvijā, zemnieks var vienoties ar savu banku vai līzinga kompāniju par turpmāko finansēšanas modeli

Dace Raciborska: Klienti pie mums vēršas ar savu vajadzību un redzējumu par aizdevuma atmaksu, un dažkārt viņiem mēdz būt bažas par spēju īstermiņā segt uzņemtās saistības. Šādas situācijas pārrunājam un meklējam optimālo variantu – sarunu gaitā nereti nonākam pie cita, situācijai pielāgota risinājuma vai termiņa.

Lauksaimniecība daudzējādā ziņā ir nemierīga nozare, un tās finansēšanai ir nepieciešama laba izpratne. Kur to ņemat?

Dace Raciborska: Es domāju, ka mēs atšķiramies ar to, ka ar mūsu klientiem veidojam ciešas un atklātas ilgtermiņa attiecības. Laika gaitā līdzās mūsu pamatkompetencēm finanšu jomā tas ir devis ļoti labu izpratni par lauksaimniecības procesiem.

Izskatot finansējuma pieteikumu, mēs būtībā saliekam puzli, ko veido saimniecības īpašnieka sniegtā informācija par operatīvo situāciju saimniecībā un grāmatvedības sniegtā finanšu informācija. Ja nepieciešams, konsultējamies ar agronomiem par ieguldījumiem, kas vēl nepieciešami, un citiem jautājumiem.

Jānis Kārkliņš: Panākumu atslēga ir iedziļināšanās katra klienta situācijā. Mūsu mērķis ir palīdzēt un sekmēt attīstību, nevis kaut ko atsavināt. Banka var uzskatīt, ka problēma ir biznesa modelī, nevis zaudējumos, ko izraisījusi sējumu applūšana vai izsalšana, bet mēs skatām kopainu. Ir bijuši tādi gadījumi, kad esam refinansējuši klientu bankas saistības, un galu galā ir izdevies darbību “izvilkt”.

Ģirts Vinters: Tās saimniecības, kuras par savu darbību domā ilgtermiņā un ir piedzīvojušas “amerikāņu kalniņus”, labi izprot cikliskumu. Ja ņem piecu gadu periodu, vidējais rādītājs ir stipri līdzīgs.

Izpratne par lauksaimnieku vajadzībām ir nepieciešama arī plašākā, globālā kontekstā. Dramatiskās izejvielu un graudu cenu svārstības daudziem ir izraisījušas grūtības. Taču mēs uz to neskatāmies kā uz kaut ko traģisku – tā vietā, lai pārtrauktu finansēšanu vai domātu tikai par to, kā atgūt izsniegto, mēs turpinām strādāt. Krīzes ir tikpat dabiskas kā dabas ķibeles, un pilnīgas bezizejas situācijas patiesībā ir ļoti retas.

Tagad daudz tiek runāts par finanšu pratību. Kā šajā ziņā iet lauksaimniekiem?

Ģirts Vinters: Manā skatījumā finanšu pratība viennozīmīgi ir uzlabojusies. Piedevām pēdējos gados ir parādījusies jauna tendence, ka lielākas saimniecības piesaista finanšu speciālistus, un mums ar viņiem veidojas laba sadarbība. Speciālisti sastrukturē bilanci, palīdz ar biznesa plānu veidošanu un meklē labākās finansējuma piesaistīšanas iespējas.

Ietekme ir arī paaudžu maiņai un tam, ka daudzi jaunās paaudzes lauksaimnieki ir ieguvuši labu izglītību.

Pagājušā gada beigās Signet Bank kļuva par AgroCredit Latvia līdzīpašnieku un stratēģisko partneri. Kādas iespējas tas paver?

Ģirts Vinters: Lai gan visu laiku esam auguši, ierobežojošs faktors vienmēr ir bijusi kredītresursu pieejamība. Ja bankas var pieņemt depozītus un aizņemties starpbanku tirgū, tad mums tādas iespējas nav, un vienīgais ceļš ir meklēt investorus, kas ir gatavi uzticēt līdzekļu pārvaldīšanu, ļaujot tos ieguldīt Latvijas tautsaimniecībā.

Visgrūtāk gāja pirmajos gados, kad aizdodamie līdzekļi izsīka vēl pirms sezonas beigām. Tomēr pamazām investoru uzticība auga, un mums sāka aizdot arī bankas. Šādi strādājot, mūsu portfelis palielinājās līdz 25 miljoniem eiro.

Tomēr filozofiskais attīstības jautājums par to, ko vēlamies darīt tālāk, palika. Sapratām – saliekot puzli no atsevišķiem investoriem, mēs varam kaut ko izdarīt, bet būs grūti sasniegt kaut ko lielu. Izaugsme ir svarīgāka nekā pilnīgas autonomijas saglabāšana.

Patiesību sakot, mums bija piedāvājumi no vairākām bankām, taču ar Signet Bank mums jau bija bijusi sadarbība. Viņi ir augstākās raudzes profesionāļi, un mums saskan arī cilvēciskajā līmenī.

Es uzskatu, ka ar šo darījumu ir panākts optimāls risinājums. Mums nav jāraizējas par resursu nepietiekamību un varam pilnībā koncentrēties uz klientu attiecībām, piesaistīt jaunus klientus, kā arī raudzīties uz plašāku klientu spektru. Līdz šim esam koncentrējušies uz graudkopības sektoru, bet potenciāli varētu strādāt arī ar piena lopkopības, dārzeņu audzēšanas, iespējams, arī meža nozari.

Vēl jāpiebilst, ka mēs kā Signet Bank meitas uzņēmums esam pastarpināti pakļauti Latvijas Bankas regulējumam, un tas vēl vairāk cels uzticamību.

Kādi ir jūsu plāni un mērķi tuvākajiem gadiem?

Ģirts Vinters: Mūsu mērķis ir saglabāt vadošā nebanku finansētāja lomu Latvijā, veidot vēl dziļākas attiecības ar esošajiem klientiem un piesaistīt jaunus.

Dace Raciborska: Lauksaimniecībā ienāk modernās tehnoloģijas – droni, dažādas GPS sistēmas, kuru uzdevums ir efektivizēt saimniekošanu. Salīdzinot ar tradicionālo lauksaimniecības tehniku, tā, protams, ir niša, taču būs interesanti strādāt šajā virzienā, un mūsu portfelī jau ir viens drons, ko izmanto lauku kaisīšanai.

Ģirts Vinters: Latvijā ir 700 līdz 800 000 hektāru apsaimniekotās lauksaimniecības zemes, un apgrozāmie līdzekļi vienam hektāram ir 300 – 400 eiro. Tas dod priekšstatu par kopējo apjomu. Daļu sedz paši zemnieki un bankas, bet liels pīrāga gabals paliek arī nebanku sektoram.

Ja runājam par finanšu mērķiem, potenciāls ir visai liels – domājam, ka tuvāko četru, piecu gadu laikā spēsim dubultot portfeli, lai tā apjoms sasniegtu 50 miljonus eiro.

Lai kā attīstīsies globālie notikumi, mēs ievērosim darbības nepārtrauktības principu un turpināsim darīt savu lietu.

AGROCREDIT LATVIA

Lauksaimniecības nozare, kurā strādā lielākā daļa klientu:

graudkopība

Tipisks klients:

mazās un vidējās saimniecības (150 – 500 ha; 500 – 1000 ha)

Vidējais aizdevums:

40 – 50 000 EUR

Kredītu portfelis:

25 000 000 EUR

Komanda:

9 cilvēki